ŽURNĀLS

JURISTA VĀRDS Nr.2 (44)

Satversmes tiesa sāk darbu

Andrejs Lepse, LR Satversmes tiesas tiesnesis, — “Latvijas Vēstnesim”

Konstitucionālajām normām piemīt visaugstākais juridiskais spēks attiecībā pret jebkuru citu normatīvo aktu. Tādēļ jebkuram normatīvajam aktam ir jābūt pakārtotam Satversmei. Jebkuras valsts iestādes izdots normatīvais akts iegūst savu juridisko spēku tikai un vienīgi tajā gadījumā, ja tajā ietvertie uzvedības noteikumi nav pretrunā ar Satversmes burtu un garu. Pretējā gadījumā šāds normatīvs akts var tikt atzīts par spēkā neesošu.

Šīs kontroles funkcijas ir uzticētas Satversmes tiesai, kas likumā noteiktā kārtībā veic kontroli pār parasto likumu un citu normatīvo aktu atbilstību Satversmei. Tādējādi Satversmes tiesas uzdevums savas kompetences ietvaros ir uzturēt un nodrošināt konstitucionālo likumību valstī.

Par konstitucionālās tiesas nepieciešamību Latvijā tika runāts jau 1990.gadā. 1992.gada likumā “Par tiesu varu” Augstākajai tiesai formāli tika piešķirtas arī konstitucionālās tiesas funkcijas, bet drīzumā tās tika arī atņemtas. Tikai 1996.gada 5.jūnijā Latvijā tika pieņemts likums par Satversmes tiesu, ko 14.jūnijā izsludināja Valsts prezidents. Sekojošajās parlamentārajās “kaujās” par Satversmes tiesas tiesnešu vietām pagāja vēl seši mēneši, un tikai 1996.gada decembrī seši ievēlētie Satversmes tiesas tiesneši sanāca uz savu pirmo sēdi, lai tūlīt pat konstatētu, ka Satversmes tiesai iedalītajās niecīgajās telpās nav pat pakaramo, kur izkārt krāšņās tiesnešu mantijas.

Šāda augstāko valsts varas institūciju attieksme pret tiesu, kuras uzdevums ir uzturēt konstitucionālo likumību valstī, neviļus atsauc atmiņā bēdīgi slavenās “Potjomkina sādžas”. Toreiz viss beidzās gludi, bet kā būs šoreiz? Vai gan kādam augstam Eiropas Padomes viesim piepeši nevar rasties kļūdaini secinājumi par Satversmes vietu un lomu mūsu valstī, ja jau pat Satversmes tiesa atrodas tikai tādā palielākā dzīvoklī. Lai gan jāizjūt, cerams, pagaidu grūtības, tiesneši darbu jau ir uzsākuši. Tiek izstrādāts Satversmes tiesas reglaments, kas kopā ar likumu par Satversmes tiesu pagaidām aizstās Satversmes tiesas procesa likumu. Tiek kārtota lietvedība un noteikti darba pienākumi personālam. Latvijas valsts vēsturē Satversmes tiesa nekad nav bijusi un no tā, cik efektīvi tā darbosies, lielā mērā ir atkarīgs, kādi pamati tai tiks ielikti pirmajos darba gados.

Atbilstoši likumam par Satversmes tiesu tā izskata lietas par:

- likumu atbilstību Satversmei;

- Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu atbilstību Satversmei;

- Saeimas lēmumu atbilstību Satversmei un citiem likumiem;

- Ministru kabineta noteikumu un citu Ministru kabineta normatīvo aktu atbilstību Satversmei un citiem likumiem, kā arī Ministru kabinetam pakļauto institūciju vai amatpersonu izdoto normatīvo aktu atbilstību Satversmei, citiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem;

- Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta aktu atbilstību Satversmei un citiem likumiem;

- citu Saeimas apstiprināto, iecelto vai vēlēto institūciju vai amatpersonu izdoto normatīvo aktu atbilstību Satversmei un citiem likumiem;

- pašvaldības domes (padomes) izdoto saistošo noteikumu, kā arī citu normatīvo aktu atbilstību Satversmei, citiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem;

- tāda rīkojuma atbilstību likumam, ar kuru ar likumu uz to pilnvarots ministrs atcēlis pašvaldības domes (padomes) izdotos saistošos noteikumus;

- Latvijas nacionālo tiesību normu atbilstību tiem Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, kuri nav pretrunā ar Satversmi.

Tajā pašā laikā ir jāņem vērā: to personu loks, kuras, turklāt tikai tieši likumā norādītās kompetences robežās, drīkst iesniegt pieteikumu Satversmes tiesai, ir ierobežots.

Pieteikumu savas kompetences robežās drīkst iesniegt:

- Valsts prezidents;

- ne mazāk kā viena trešdaļa Saeimas deputātu;

- Ministru kabinets;

- Augstākās tiesas plēnums;

- ģenerālprokurors;

- pašvaldības dome (padome);

- ar likumu uz to pilnvarots ministrs.

No šā uzskaitījuma ir skaidri redzams, ka sabiedriskās organizācijas, citas pilsoņu vai pastāvīgo iedzīvotāju organizācijas vai grupas, atsevišķas personas, citas valsts iestādes un organizācijas nav tiesīgas iesniegt pieteikumus Satversmes tiesai. Arī pati Satversmes tiesa nav tiesīga ierosināt kādu lietu Satversmes tiesā pēc savas iniciatīvas. Satversmes tiesa neveic vispārējo uzraudzību pār likumiem un to piemērošanu, amatpersonu lēmumiem vai tiesu spriedumiem.

Par prokuroru jaunajiem amatiem

Ar Latvijas Republikas ģenerālprokurora, galvenā valsts tieslietu padomnieka Jāņa Skrastiņa pavēli Nr.