ŽURNĀLS

Jurista vārds Nr.9(51)

Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Dr. iur. Aivars Niedre:

Par advokāta darbu — cilvēka, likumības un taisnības aizstāvja darbu

Kopš iepriekšējās zvērinātu advokātu kopsapulces (26.04.96.) aizritējis gandrīz gads. Ko padome paveikusi šajā laikā? Kādi ir bijuši tās darba galvenie virzieni?

Drīz pēc kopsapulces — 1996. gada 14. maijā — tika pieņemts konceptuāls lēmums Nr. 6, kurā bija noteikti šie virzieni. Lēmumā atzīts par nepieciešamu padomes turpmākajā darbā (t.i., tās triju gadu darbības periodā)

1) izvirzīt paaugstinātas prasības uzņemšanai zvērinātu advokātu skaitā, šai nolūkā izstrādājot priekšlikumus par advokāta eksāmenu pilnveidošanu un advokātu izvietojumu tiesu rajonos;

2) uzlabot zvērinātu advokātu palīgu sagatavošanu, vairāk iesaistot šai darbā viņu patronus;

3) veikt papildu pasākumus zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu palīgu kvalifikācijas paaugstināšanai, paredzot šos pasākumus arī ārpus Rīgas apgabaltiesas rajona praktizējošiem advokātiem un arī jaunuzņemtajiem advokātiem;

4) pilnveidot sūdzību un iesniegumu izskatīšanas praksi, plašāk piemērojot Advokatūras likuma 78.—79. p.p. nosacījumus;

5) iesniegt valsts institūcijām papildu priekšlikumus likuma ievērošanai, nodrošinot aizstāvību krimināllietās pēc tiesas un pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu uzdevumiem.

I. Padomes darba skaitliskie rādītāji

Pārskata periodā padome strādāja pagājušā gada kopsapulcē ievēlētajā sastāvā.

Šai laikā padome noturējusi 11 sēdes (katru mēnesi, izņemot 1996. g. augustu), kurās izskatīti 197 jautājumi. Bez tam aptaujas kārtībā pieņemti 24 padomes lēmumi.

Visvairāk jautājumu padomes sēdēs skatīts par iesniegumiem, sūdzībām un materiāliem presē, kā arī par zvērinātu advokātu prakses vietām un veidu — katrā padomes sēdē. No citiem jautājumiem visbiežāk izskatīti jautājumi par zvērinātu advokātu palīgiem; par atskaitījumiem kolēģijas fondā; par advokātu darbu krimināllietās pēc tiesas un pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu nozīmējuma; par advokātu kvalifikācijas paaugstināšanu; par pielaišanu pie advokāta eksāmena u.c.

II. Par zvērinātu advokātu praktizēšanas vietām

Pārskata periodā praktizēšanas vietu vai praktizēšanas veidu mainīja 61 zvērināts advokāts. Kā jau bija atzīmēts iepriekšējā kopsapulcē, arvien vairāk zvērinātu advokātu izvēlas individuālās praktizēšanas veidu. To, piemēram, izvēlējušies trīs piektdaļas jaunuzņemto zvērinātu advokātu.

Tagad Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijā ir 151 individuāli praktizējošs zvērināts advokāts. Bez tam 58 advokātu birojos (to pavisam kolēģijā ir 128) praktizē tikai viens zvērināts advokāts. Tātad, ja vēl 1992. gadā visi advokāti bija apvienoti kolektīvos (juridiskās konsultācijās vai birojos ar juridiskās konsultācijas statusu), tad 1997. gadā jau vairāk par 40% zvērinātu advokātu izvēlējušies tādu praktizēšanas veidu kā mūsu kolēģi pirmskara Latvijā. Turklāt šī izvēle notikusi brīvprātīgi, bez jebkādas ietekmes no Zvērinātu advokātu padomes puses.

Teiktais nekādā ziņā nenozīmē, ka birojiem, kuros savstarpējā sadarbībā praktizē vairāki zvērināti advokāti, mūsu kolēģijā nav perspektīvas. Aizvadītajos gados izveidojušies un nostiprinājušies daudzi advokātu biroji.

III. Advokātu sastāvs un tā izmaiņas

Pārskata periodā 8 padomes sēdēs apstiprināti saraksti par 53 personu pielaišanu pie advokāta eksāmena kārtošanas un saraksti nosūtīti zvērinātu advokātu vecākajiem atsauksmju sniegšanai.

Advokāta eksāmenu nokārtoja 33 personas, bet padomes sēdē par advokātiem uzņemtas 28 personas, kuras, tāpat kā 2 no iepriekšējā periodā uzņemtajiem advokātiem, nodevuši advokāta zvērestu.

Tādējādi šajā laikā kolēģija papildinājusies ar 30 zvērinātiem advokātiem. Iepriekšējā periodā par zvērinātiem advokātiem uzņēma 41 personu.

Pārskata gadā apturēta darbība 2 zvērinātiem advokātiem, bet viens zvērināts advokāts atstādināts no advokāta pienākumu veikšanas sakarā ar apsūdzību tīša nozieguma izdarīšanā.

No kolēģijas atskaitīti 3 zvērināti advokāti — viens pārgāja darbā uz prokuratūru, bet divi miruši.

Pašreiz kolēģijā ir 483 praktizējoši advokāti (par 24 vairāk nekā 1996. gada 26. aprīlī).

No minētajiem skaitļiem un faktiem var secināt, ka pārskata periodā samazinājušies advokatūras skaitliskā pieauguma tempi, tātad palielinājies padomes prasīgums pret personām, kuras vēlas kļūt par zvērinātiem advokātiem. Par to liecina arī padomes 1997. gada 21. janvāra lēmums Nr. 129, ar kuru padarīta stingrāka advokāta eksāmena pieņemšanas kārtība.

IV. Zvērinātu advokātu palīgi

Pārskata periodā par zvērinātu advokātu palīgiem vēlējās kļūt 31 persona (no tiem 5 atkārtoti), uzņemtas 10 (pagājušā gadā — 25).