ŽURNĀLS

JURISTA VĀRDS Nr.22 (64)

Komentāri. Skaidrojumi. Viedokļi

Par fizisko un juridisko personu tiesību izmantošanu

Roberts Namatēvs, Augstākās tiesas

Senāta Civillietu departamenta senators, — “Latvijas Vēstnesim”

Latvijas Republikas konstitucionālais likums “Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi” nosaka, ka ne tikai cilvēka dzīvība, brīvība, cieņa, bet arī viņa tiesības ir Latvijas valsts augstākā pamatvērtība.

Lai jebkura fiziskā vai juridiskā persona savas tiesības varētu realizēt, Latvijas Republikas Saeima 1994.gada 27.oktobrī pieņēma likumu “Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās”, ar kuru noteica tiesības griezties valsts vai pašvaldību iestādēs un uzņēmumos savu tiesību aizsardzībai. Attiecīgās valsts vai pašvaldības institūcijas amatpersonai ir pienākums sniegt rakstveida atbildi. Bez tam atbilde saskaņā ar šā likuma 8.pantu sniedzama 15 dienu laikā, ja nav nepieciešama papildu pārbaude vai nav jāpieprasa papildu ziņas. Gadījumos, ja nepieciešama papildu pārbaude vai jāprasa papildu ziņas, atbilde sniedzama 30 dienu laikā. Atbildēm jābūt motivētām, un tajās jānorāda atbildes pārsūdzēšanas kārtība, ja tā ir noteikta likumdošanas aktos.

Taču, kā liecina tiesu prakse, ne vienmēr atbildes ir motivētas, tajās netiek norādīta pārsūdzēšanas kārtība.

Tāpēc īsumā apskatīsim, kādā kārtībā fiziska vai juridiska persona var aizsargāt savas tiesības, ja uzskata, ka ar valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju un amatpersonu rīcību (lēmumu) viņu tiesības aizskartas vai ierobežotas.

Šo jautājumu reglamentē Latvijas CPK 24—A. nodaļa, kura nosaka: jebkurā gadījumā fiziskajai vai juridiskajai personai ir tiesības griezties tiesā ar sūdzību, ja tā uzskata, ka valsts pārvaldes vai pašvaldības institūcijas vai amatpersonas ar savu rīcību (lēmumu) liedz pilnīgi vai daļēji realizēt tiesības, ko tai piešķir likums vai cits normatīvs akts, uzlikts kāds pienākums vai no tās piedzīta nauda bezstrīdus kārtībā.

Jāņem vērā, ka sūdzību tiesā var iesniegt tikai tad, kad sūdzība par valsts pārvaldes vai pašvaldības institūcijas vai amatpersonas rīcību (lēmumu) iesniegta pakļautības kārtībā augstākai institūcijai vai amatpersonai.

Taču šī kārtība ne vienmēr tiek ievērota, tam raksturīgs piemērs ir SIA “Oriflame Latvija” iesniegtā sūdzība tiesā par Valsts ieņēmumu dienesta Rīgas pilsētas Centra rajona nodaļas priekšnieces lēmumu, ko apstiprina LR Augstākās tiesas Senāta 1997.gada 12.marta lēmums.

VID Rīgas pilsētas Centra rajona nodokļu inspekcija veica SIA “Oriflame Latvija” audita pārbaudi, un tā rezultātā nodokļu inspekcijas priekšniece 1996. gada 15.martā parakstīja uzziņu, ka SIA “Oriflame Latvija” jāpārskaita budžetā Ls 57 706,77.

VID Rīgas pilsētas Centra rajona nodaļas priekšniece sakarā ar SIA sūdzību 1996.gada 6.maijā paziņoja, ka nodokļu inspekcijas 1996.gada 15.marta uzziņa paliek spēkā.

SIA “Oriflame Latvija” iesniedza sūdzību tiesā, lūdzot atcelt daļēji nodokļu inspekcijas un VID Rīgas pilsētas Centra rajona nodaļas priekšnieces lēmumu, kā arī uzlikt par pienākumu atmaksāt bezstrīdus kārtībā piedzītos Ls 24414,92.

Izskatot lietu apelācijas kārtībā, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija atstāja sūdzību bez izskatīšanas. Tiesa atzina, ka sūdzības iesniedzējs nav ievērojis likuma “Par nodokļiem un nodevām” noteikto pārsūdzēšanas kārtību un VID Rīgas pilsētas Centra rajona nodaļas priekšnieces lēmumu nav pārsūdzējis Valsts ieņēmumu dienesta priekšniekam.

Blakussūdzībā SIA “Oriflame Latvija” lūdza lēmumu atcelt, norādot, ka likums “Par nodokļiem un nodevām”, uz ko atsaukusies tiesa, ir vispārējs likums gan pret speciālajiem likumiem par katru nodokļu veidu, gan pret speciālajiem likumiem attiecībā uz nodokļu administrācijām. Valsts ieņēmumu dienesta darbību regulē 1993.gada 28.oktobrī pieņemtais likums “Par Valsts ieņēmumu dienestu”, kura 22.panta 1.punkts nosaka, ka VID amatpersonu lēmumu var pārsūdzēt attiecīgās VID augstākās institūcijas vadītājam. Tā kompetencē atbilstoši likuma 5.panta 5.punktam ietilpst pakļauto struktūrvienību vadītāju nepamatoti pieņemto lēmumu atcelšana. SIA “Oriflame Latvija” ievērojusi attiecīgai lietu kategorijai noteikto lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību.

Senāts apgabaltiesas lēmumu atstāja negrozītu šādu apsvērumu dēļ.

Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 36.pants nosaka, ka nodokļu maksātājam, kas saņēmis dokumentu par nepilnīgi nomaksāto nodokli, ir tiesības 30 dienu laikā pēc šā dokumenta saņemšanas rakstveidā pārsūdzēt nodokļu administrācijas lēmumus un rīkojumus attiecīgās nodokļu administrācijas augstākās institūcijas vadītājam. Vienlaikus ar šā likuma 37.p. noteikts, ka nodokļu maksātājam, kurš nepiekrīt lēmumam, ko šā likuma 36.panta kārtībā ir pieņēmis nodokļu administrācijas vadītājs, ir tiesības 30 dienu laikā pēc nodokļu administrācijas lēmuma saņemšanas pārsūdzēt to tiesā.

Ņemot vērā, ka ar iepriekš minētā likuma 1.