ŽURNĀLS

Pret korupciju. Ar efektīvākajiem līdzekļiem

Aizvadītajā piektdienā, 20.martā, kārtējā Korupcijas novēršanas padomes sēdē apsprieda vairākus svarīgus jautājumus, to skaitā — par īpašumu sākumdeklarēšanas principiem un legālās prezumpcijas principa ieviešanu. Šajā sakarā piedāvājam īpašuma sākumdeklarēšanas likumprojekta darba grupas vadītāja, Valsts policijas Ekonomikas policijas pārvaldes priekšnieka Didža Šmitiņa sniegto informāciju minētajā sēdē, kā arī Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurora skaidrojumu par legālās prezumpcijas principu.

Darba grupa īpašuma sākumdeklarēšanas principu izstrādāšanai tika izveidota 1997.gada 26.maijā un tajā tika iekļauti Valsts ieņēmumu dienesta, Labklājības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Valsts zemes dienesta darbinieki.

Nepieciešamība īstenot īpašuma un ienākumu sākumdeklarēšanu tika noteikta deklarācijā par Andra Šķēles Ministru kabineta iecerēto darbību. Arī Ministru prezidenta Guntara Krasta deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību sadaļā "tieslietas", 5.punktā, noteikta nepieciešamība nodrošināt īpašuma sākotnējās deklarēšanas principu ieviešanu. Jautājums ir apskatīts Noziedzības novēršanas nacionālajā programmā, ko apstiprinājusi Noziedzības novēršanas padome.

Atbilstoši rīkojumam par darba grupas izveidi īpašuma sākumdeklarēšanas principi bija jāizstrādā līdz 1997.gada 1.oktobrim, taču tehniska iemesla apstākļu dēļ šis termiņš tika pārcelts. Līdz ar Korupcijas novēršanas programmas izstrādāšanu un tās akceptēšanu 1998.gada 27.februārī Ministru kabineta sēdē Korupcijas novēršanas padomei ir jāapspriež un jāsagatavo izskatīšanai Ministru kabineta sēdes konceptuālajā daļā jautājums par īpašuma sākumdeklarēšanu.

Darba grupa, izskatot īpašuma sākumdeklarēšanas principu ieviešanu, pašā sākumā vienojās, ka tiks izstrādāts likumprojekts.

1997.gada vasarā, izstrādājot likumprojekta pamatnostādnes, tika izskatīti vairāki viedokļi par šī tiesību akta nepieciešamību un tā vietu mūsu likumdošanas sistēmā. Ideja par sākumdeklarēšanas normu ieviešanu Latvijā radās 1994.gadā, to saistot ar korupcijas novēršanas jautājumiem. 1995. un 1996.gadā, kad kļuva aktuāla nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizācija, sākumdeklarēšanas nepieciešamība tika saistīta ar "naudas atmazgāšanu". Viens no likumprojekta variantiem bija — iekļaut sākumdeklarēšanu atsevišķā likumprojekta "Par nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanu" sadaļā. Darba grupā tika izskatīts jautājums arī par sākumdeklarēšanas iekļaušanu likumā ‘Par iedzīvotāju ienākumu nodokli".

Izskatot visus šos iepriekš minētos jautājumus un konceptuālās nostādnes, darba grupa 1997.gada beigās vienojās par atsevišķa likumprojekta izstrādāšanu. Darba grupa 1997.gada vasarā ar sākumdeklarēšanas principiem iepazīstināja Ģenerālprokuratūru, Izglītības un zinātnes ministriju, Kultūras ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Ekonomikas ministriju, Aizsardzības ministriju, Labklājības ministriju, Ārlietu ministriju, Zemkopības ministriju, Iekšlietu ministriju, Finansu ministriju un Satiksmes ministriju. Neviena no minētajām institūcijām neiebilda pret īpašuma un ienākumu sākumdeklarēšanas veikšanu. Galvenā diskusija izraisījās par to, vai sākumdeklarēšanai ir jābūt obligātai vai brīvprātīgai. Brīvprātīgas deklarēšanas iespēju piedāvāja Ģenerālprokuratūra un Zemkopības ministrija. Citiem iebildumiem un papildinājumiem bija redakcionāls raksturs.

Izstrādājot sākumdeklarēšanas likumprojektu, darba grupai radās vairāki jautājumi, kas bija jāatrisina, piemēram, kādas būtu likumprojekta ieviešanas izmaksas, cik Latvijas iedzīvotāji varētu tikt pakļauti sākumdeklarēšanai, kāda ir citu valstu pieredze līdzīgu likumprojektu izstrādāšanā, un vai tas neskars cilvēktiesības.

Valsts ieņēmumu dienests, izskatot sākumdeklarēšanas ieviešanas izmaksas, noteica, ka tās veidos Ls 4 590 750, ja šīs deklarācijas aizpildīs katrs iedzīvotājs.

Ārlietu ministrijai tika lūgts iegūt informāciju par citu valstu pieredzi sākumdeklarēšanas īstenošanā. Rezultātā tika saņemti divu valstu dokumenti — Lietuvas likums "Par personu ienākumu un īpašumu deklarēšanu" un Zviedrijas nodokļu likumdošanas apskats. Lietuvas Republikas likums paredz visu Lietuvas iedzīvotāju īpašuma un ienākumu deklarēšanu katru gadu.

Savā atbildē Valsts cilvēktiesību birojs neiebilst pret sākumdeklarēšanas ieviešanu, vienīgi norādot, ka jāprecizē atsevišķi likumprojekta panti.