ŽURNĀLS

JURISTA VĀRDS Nr.5 (47)

Par Augstākās tiesas plēnumā runāto

Šajā lappusē publicējam divus ziņojumus, kas šī gada 11.februārī nolasīti Latvijas Republikas Augstākās tiesas plēnumā, un informāciju par AT Reabilitācijas daļas darbu. Aizvadītajā plēnumā risinājās nozīmīga saruna par 1996.gadā paveikto un darāmo šajā gadā.

Pirmais gads — jaunajos apstākļos

Andris Guļāns, Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājs

1996.gads bija pirmais darba gads, kad Augstākā tiesa (AT) pēc tiesu reformas veiktajām strukturālajām pārmaiņām un apelācijas un kasācijas tiesu instances izveidošanas strādāja jaunajos apstākļos.

Raksturojot šo laika posmu, ir jāsecina, ka lielā mērā tas bija meklējumu un tapšanas periods. Veidojās attiecības ne tikai starp Augstāko tiesu un apgabaltiesām, bet arī starp AT apelācijas un kasācijas instancēm. Praksē parādījās procesuālās nepilnības un trūkumi apelācijas un kasācijas tiesu instanču darbā. Ir jāsecina: apelācijas un kasācijas darba pieredze ir apkopota tikai galvenajos vilcienos, un šajā jomā darbs ir tikai sācies. Tomēr ir ļoti svarīgi, lai iegūto pieredzi mēs prastu lietderīgi izmantot gan ikdienas darbā, gan jauno procesuālo normu sagatavošanā un tiesu prakses veidošanā. Par piemēru jāmin jaunais Civilprocesa kodeksa (CPK) projekts, kurš ir izstrādāts LR Augstākās tiesas Civillietu palātas priekšsēdētāja Gunāra Aigara vadībā un kurā iestrādātas jaunas procesuālās normas, balstoties uz iegūto pieredzi. Šajā darba grupā strādāja arī senatore Rita Saulīte. Jaunā CPK projekta sagatavošana ir ļoti nozīmīgs posms procesuālo tiesību attīstībā, un ļoti svarīgi, lai tā apspriešanā AT tiesneši iesaistītos pietiekami aktīvi. Kā jūs to jau zināt, jaunais CPK projekts ir publicēts “Latvijas Vēstnesī”.

Šajā laika posmā Augstākajā tiesā atbilstoši likumam “Par tiesu varu” kopumā ir pabeigtas strukturālās pārmaiņas. Ņemot vērā to, ka līdz šim nav pieņemts Administratīvā procesa likums un administratīvo tiesnešu institūtam ir tikai formāls raksturs, nav izveidots Senāta trešais departaments — Administratīvais departaments, kā to paredz likuma “Par tiesu varu” 47.pants.

Pašreiz AT tiesnešu un tiesas darbinieku skaits atbilst tam darba apjomam, kas ir veicams tiesai.

Kā jau pieminēju, pagājušais gads ir tikai pirmais pilna darba gads pēc apelācijas un kasācijas instanču izveidošanas, turklāt visās apgabaltiesās nav pietiekams tiesnešu skaits un tiesību jaunrades procesa gaitā mainās arī tiesās izskatāmo lietu daudzums un sarežģītības pakāpe. Tāpēc pagaidām ir pāragri spriest par veicamā darba apjomu AT turpmāk.

Pieaugot darba apjomam un tiesnešu skaitam apgabaltiesās, ir prognozējams arī darba apjoma pieaugums AT, it īpaši apelācijas tiesu instancē.

Pašlaik salīdzinoši lielāka darba slodze ir Krimināllietu tiesu palātā, tomēr varam pietiekami droši secināt, ka ar to darba apjomu, kāds pašlaik jāveic AT, mēs tiekam galā.

Pēdējā gada laikā ievērojami mainījušies tiesā strādājošo darba apstākļi. Šī mēneša beigās daļēji tiks pabeigts tiesas telpu remonts, turpināsies kompjuterizācija, mūsdienīgas tehnikas ieviešana kancelejas darbā un tiesas telpu iekārtošana.

Pašreiz izveidojušies pietiekami labvēlīgi nosacījumi, lai pie normālas darba slodzes un darba apstākļiem mēs darītu visu iespējamo, lai celtu savu kvalifikāciju, darba kvalitāti un tiesas prestižu kopumā. Es gribētu uzsvērt, ka tas ir viens no galvenajiem mūsu nākotnes uzdevumiem. Vēlreiz gribētu atgādināt par tām nozīmīgajām pārmaiņām, kas notikušas tiesas reformas gaitā, to svarīgo reformas jēgu, ka apelācijas instance ir beidzamā tiesu instance atkārtotā lietas izskatīšanā pēc būtības. Pēc vecās kasācijas un uzraudzības tiesvedības kārtības atcelšanas apelācijas tiesas instance ir pēdējā tiesu instance konkrētajā lietā, un šīs tiesas tiesnešiem tas uzliek īpašu atbildību. Šeit nav pieļaujama nekāda vienkāršota vai saīsināta lietas izskatīšana, kas devalvē visu apelācijas jēgu un tiesu reformas kopumā.

AT Senātam, tāpat kā tiesu palātām, vēl trūkst nepieciešamās darba pieredzes, tomēr bez konkrētu lietu izskatīšanas no Senāta pamatoti tiek gaidīts pārdomātāks un teorētiski pamatotāks darbs tiesību normu tulkošanas jomā. Pašreiz AT Senāta nolēmumi tiek sagatavoti publicēšanai. Tas būs pirmais AT Senāta spriedumu un lēmumu apkopojums vienā izdevumā pēc Senāta darbības atjaunošanas, un es ceru, ka tam būs svarīga loma tiesu prakses tālākā attīstībā. Turklāt šāda apkopojuma publiska izdošana uzliek arī īpašu atbildību par AT Senāta nolēmumu saturisko un juridisko vērtību.

Gan Augstākās tiesas sēžu procesam, gan tiesas taisītajiem nolēmumiem ir jāatbilst visaugstākajam līmenim, jo tas ir ne tikai AT prestiža jautājums, bet arī svarīga garantija personas tiesībām uz tiesas aizsardzību.

Manuprāt, nepietiekami tiek izmantots AT plēnums kā institūts, kas pieņem tiesām saistošus izskaidrojumus par likuma piemērošanu. Tas lielā mērā ir izskaidrojams ar atsevišķu tiesību normu nepastāvību un biežajiem papildinājumiem un grozījumiem tiesību normās, kas nesekmē noturīgas tiesas prakses veidošanos, uz kuras bāzes parasti tiek gatavoti plēnuma lēmumu projekti.