ŽURNĀLS

JURISTA VĀRDS Nr.12 (54)

Par galviniekiem kriminālprocesā

Policijas pulkvede, Doc. Dr.iur. Ārija Meikališa, Latvijas Policijas akadēmijas Krimināltiesisko zinātņu katedras vadītāja , - "Latvijas Vēstnesim"

Skaidrojumi Komentāri Viedokļi

Latvijas Kriminālprocesa kodekss nosaka ne tikai kriminālprocesuālās darbības principus, veidu, saturu un kārtību, bet, reglamentējot subjektu uzdevumus, tiesības un pienākumus, nosaka arī visus šīs darbības subjektus, kam ir tiesības to uzsākt, vadīt un virzīt, piedalīties un būt klāt tās norisēs. Tādēļ ir izveidota noteikta tiesvedības sistēma, kas nodrošina kriminālprocesuālo uzdevumu izpildi.

Katram kriminālprocesuālās darbības subjektam ir noteikti uzdevumi, tiesības un pienākumi, kas nodrošina krimināllietu ierosināšanas, izmeklēšanas un iztiesāšanas likumību.

Kriminālprocesuālās darbības subjektus, ņemot par pamatu to procesuālo stāvokli un uzdevumus tiesvedībā, saskaņā ar pašreiz spēkā esošo kriminālprocesuālo likumdošanu ir pieņemts iedalīt divās pamatgrupās - procesa virzītāji un procesa dalībnieki. Jāpiebilst, ka spēkā esošajā Kriminālprocesa kodeksā subjektu procesuālais stāvoklis nav definēts kompaktā normu paketē, proti, nodaļā "Procesa dalībnieki" ir reglamentēts tikai apsūdzētā, aizstāvja, cietušā, civilprasītāja, civilatbildētāja, viņu pārstāvju un likumiskā pārstāvja procesuālais stāvoklis, bet procesa virzītāju statuss noteikts sadaļā "Vispārīgie noteikumi". Pārējo kriminālprocesuālās darbības subjektu jēdzienu un procesuālo stāvokli nosaka normas, kas ietvertas dažādās citās kodeksa sadaļās.

Latvijas Republikas KPK projektā ir vērojama noteikta pozitīva virzība, proti, kriminālprocesa dalībnieku jēdziens un to procesuālais stāvoklis noteikts vienkopus nodaļas ietvaros. Taču kriminālprocesuālās darbības subjektu iedalījumā pārmaiņas nav notikušas - tie izveido trīs grupas: procesa virzītāji, fiziskas un juridiskas personas, kuras kriminālprocesā aizstāv savas vai pārstāvamo personu intereses, un citi procesa dalībnieki.

Taču ne spēkā esošā kriminālprocesuālā likumdošana, ne projekts neparedz un nesniedz galvinieka kā procesuālās darbības subjekta jēdzienu un tā procesuālo stāvokli, kaut gan galvinieks kā procesuālās darbības subjekts tiesvedībā ir sevi nepārprotami pieteicis, piemērojot kā drošības līdzekļus personisko galvojumu vai drošības naudu. Lai gan normās, kas nosaka šo drošības līdzekļu saturu, daļēji ir iezīmēti galvinieku pienākumi, tomēr procesā viņi nav atzīti par kriminālprocesuālās darbības subjektiem un ietverti nodaļā par kriminālprocesa dalībniekiem.

Pareiza personiskā galvojuma un drošības naudas kā drošības līdzekļu būtības un to piemērošanas izpratne uzskatāmi pamato kriminālprocesuālās darbības subjektu loka paplašināšanas nepieciešamību, ietverot tajā galviniekus.

Personisks galvojums

Personisks galvojums ir rakstveida saistība, ar kuru fiziska persona galvo, ka aizdomās turētais, apsūdzētais vai tiesājamais ieradīsies pēc izziņas iestādes, prokurora un tiesas (tiesneša) aicinājuma, netraucēs patiesības noskaidrošanu lietā un neturpinās izdarīt noziegumu.

Personisks galvojums ir viens no KPK 69.pantā paredzētajiem drošības līdzekļiem. Praksē to piemēro retāk nekā citus drošības līdzekļus. Personisks galvojums pirmo reizi likumdošanā kā drošības līdzeklis tika nostiprināts "Nolikumā par kara izmeklētājiem" 78.p.2.p. Arī Latvijas KP likumos - gan 1926.gada, gan 1934.gada - kā drošības līdzeklis ir norādīts galvojums, kaut gan pēc satura tas atšķiras no pašreizējā likumdošanā nostiprinātā personiskā galvojuma.

Personisko galvojumu kā jebkuru citu drošības līdzekli var piemērot apsūdzētajam, tiesājamam un izņēmuma gadījumos arī personai, kuru tur aizdomās noziegumā. Pēdējā gadījumā apsūdzība jāceļ desmit dienu laikā no drošības līdzekļa izraudzīšanās brīža, bet pret personu, kas tiek turētā aizdomās par tādu noziegumu, kura izskatīšana ir piekritīga apgabaltiesai, ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no drošības līdzekļa piemērošanas brīža. Ja šajā laikā apsūdzība netiek celta, personisks galvojums kā drošības līdzeklis ir jāatceļ. Personisko galvojumu var piemērot izziņas izdarītājs, prokurors un tiesa (tiesnesis).

Personiskā galvojuma būtība pastāv nevis aizdomās turētā, apsūdzētā vai tiesājamā tiešā piespiešanā krimināllietas pirmstiesas izmeklēšanas un iztiesāšanas gaitā uzvesties atbilstoši tiesvedības interesēm, bet gan zināmā morālā ietekmē ar trešo personu - galvinieku - starpniecību, paļaujoties uz apsūdzētā atbildības izjūtu pret galvinieku. Personisks galvojums ir nevis aizdomās turētā, apsūdzētā, tiesājamā rakstveida saistība, bet gan trešo personu, respektīvi, galvinieku saistība, ar kuru viņi galvo:

1) aizdomās turētais, apsūdzētais vai tiesājamais ieradīsies pēc izziņas iestādes, prokurora un tiesas (tiesneša) aicinājuma;

2) netraucēs patiesības noskaidrošanu lietā;

3) neturpinās izdarīt noziegumus.

Piemērojot šo drošības līdzekli, kriminālprocesā parādās jauni procesa subjekti, proti, galvinieki.