ŽURNĀLS

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Valsts civildienesta likuma viena no būtiskākajām pozitīvajām atšķirībām salīdzinājumā ar iepriekšējo likumu “Par valsts civildienestu” ir valsts civildienesta (t.i., valsts pārvaldes) pamatprincipu minēšana likuma normās. Un viens no šādiem pamatprincipiem ir pastāvīga valsts civildienesta nodrošināšanas princips (pastāvīguma princips), kas noteikts gan Valsts civildienesta likuma (Likums) 1.pantā (stabila valsts pārvaldes darbība), 22.panta 1.punktā un citās tiesību normās, kas nostiprina šī principa būtību (piemēram, 34.pants, 37.panta otrā daļa). Pastāvīguma princips, kā arī citi Likumā noteiktie principi valsts pārvaldē tika juridiski nodibināti jau ar Latvijas Republikas Satversmes 1.panta spēka atjaunošanas brīdi (1990.gada 4.maija neatkarības deklarācija), un tikai likuma “Par valsts civildienestu” 30.panta 3.punktā minētais princips tika minēts kā tiesību norma. Lai gan pastāvīguma principa ievērošana atbilstoši minētajām tiesību normām ir valsts pārvaldes pienākums jau kopš civildienesta izveidošanas, tomēr valsts pārvaldes praktiskajā darbībā princips joprojām tiek pārkāpts, tādējādi būtiski ierobežojot ierēdņu likumīgās tiesības.

Pastāvīguma princips bieži vien tiek pārfrazēts kā teiciens — “ierēdnis amatā tiek iecelts uz mūžu”. Jāatzīst, ka šī teiciena juridiskā jēga (nevis gramatiskā) ir pilnīgi precīza, kas arī ir īstais iemesls šī principa neievērošanā valsts pārvaldes praktiskajā darbībā, jo bieži vien tas tiek pārkāpts tādēļ, ka iestādes vadītāji neredz citu iespēju (juridisku mehānismu), kā atbrīvot ierēdni no amata, lai gan Likums paredz vairākas citas iespējas, kas atbilstoši Likumam ir lietojamas tikai konkrētos gadījumos, ja piepildījušies konkrēti lietderības priekšnosacījumi. Tātad pastāvīguma principa ierobežošana ir iespējama tikai Likumā noteiktajos gadījumos, nevis visos gadījumos, kad iestādes vadītājs subjektīvi ir ieinteresēts ierobežot principa darbību.

Pastāvīguma principa pārkāpšanas rezultāts galvenokārt ir ierēdņa atlaišana no amata, tādējādi Latvijas valsts pašreizējā ekonomiskajā situācijā ierēdnim ir lielas iespējas kļūt par bezdarbnieku, un tikai retu reizi rezultāts ir ierēdņa juridiskā statusa pasliktināšana. Tas liecina, ka pastāvīguma principa ievērošanā ir ļoti ieinteresēts katrs ierindas ierēdnis, savukārt principa ievērošana ir svarīgs katra iestādes vadītāja pienākums. Lai pievērstu uzmanību pastāvīguma principa nozīmīgumam un tā izpausmes dažādībai valsts pārvaldes procesos, aplūkosim tikai dažus gadījumus, kas liecinās par pastāvīguma principa plašo saturu un tā piemērošanas būtiskām prasībām.

Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 1. un 58.pantam valsts pārvalde (tātad arī valsts civildienests) atrodas Ministru kabineta padotībā. No minētām normām izprotams, ka Ministru kabinets ir augstākā izpildvaras institūcija, kuras uzdevums ir pastāvīgi (nepārtraukti) un efektīvi īstenot vienu no valsts varām —izpildvaru, proti, likumdevēja izdoto likumu īstenošanu jeb nodrošināt valsts pārvaldes funkciju veikšanu sabiedrības interesēs likumos noteiktā kārtībā.