ŽURNĀLS

Foto: no personiskā arhīva

Aborta problēma vienmēr piesaistījusi sabiedrības interesi. Raugoties uz to no dažādām pozīcijām, abortā saskata gan sievietes brīvības izpausmi, patstāvīgi lemjot par bērna radīšanu, gan dzīvas būtnes nežēlīgu nonāvēšanu.

Mūsdienu visai tolerantā valsts attieksme pret abortiem nostiprinājusies salīdzinoši nesen — 20. gadsimta vidū. Mūsu valsts nostāja saistībā ar mākslīgu grūtniecības pārtraukšanu, salīdzinot ar citām zemēm, ir visai liberāla. Neraugoties uz traģisko demogrāfisko situāciju Latvijā, aborta izdarīšana no juridiskā viedokļa mūsu zemē nav sevišķi apgrūtinoša. To viegli pamanīt, salīdzinot ar tiesisko situāciju citās valstīs. Ievērojot likumdevēja attieksmi pret abortiem, piemēram, Eiropas valstis var tikt sadalītas četrās grupās:

• valstis ar ļoti stingru likumdošanu, kuras vai nu vispār aizliedz abortus, vai atļauj tos tikai izņēmuma gadījumā, kad grūtniecība tieši apdraud sievietes dzīvību (piemēram, Ziemeļīrija);

• valstis ar stingru likumdošanu, kas pieļauj abortu tikai atsevišķos gadījumos, proti, ja tiek apdraudēta sievietes fiziskā vai psihiskā veselība, ja auglim ir nopietni defekti, ja sieviete bijusi izvarota vai grūtniecība iestājusies incesta rezultātā (piemēram, Portugāle, Polija);

• valstis, kurās aborts ir atļauts, ja pastāv medicīniskās vai sociālās indikācijas, kuru loks ir visai plašs (piemēram, Ungārija, Islande);

• valstis ar liberālo likumdošanu, kur aborta izdarīšanai nepieciešama vien grūtnieces vēlme pārtraukt grūtniecību (piemēram, Krievija).

Kopumā 98% pasaules valstu aborts ir atļauts nolūkā saglabāt grūtnieces dzīvību, 62% valstu — lai saglabātu viņas psihisko un fizisko veselību, 42% valstu — pēc izvarošanas un incesta, 40% valstu — ja ir konstatēts augļa defekts, 29% valstu — ekonomisko un sociālo iemeslu dēļ, 21% valstu — pēc grūtnieces lūguma.