ŽURNĀLS

Mag. iur. Gunta Kuzmane, zvērināta advokāta palīdze, — “Latvijas Vēstnesim”

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Morālais kaitējums nozīmē negatīvas izmaiņas cilvēka psihē, kas izpaužas cilvēka fiziskās vai garīgās ciešanās. Morālais kaitējums kā ciešanas nozīmē, kad konkrēta rīcība iespaido cietušā apziņu un rada cietušajam kādu noteiktu fizisku reakciju. Pie šādas rīcības ir pieskaitāmi arī ar likumu aizsargāto personas nemantisko tiesību un labumu aizskārumi, kas var izpausties nepatīkamu sajūtu formā (fiziskas ciešanas) vai pārdzīvojumos (garīgas ciešanas). Pārdzīvojumu pamatā var būt bailes, kauns, pazemojums vai cits psiholoģiskā aspektā negatīvs cilvēka stāvoklis. Jebkura prettiesiska darbība vai bezdarbība var radīt dažādas pakāpes ciešanas un pilnīgi vai daļēji liegt cilvēkam psihisko labsajūtu. Viena no galvenajām morālā kaitējuma īpatnībām ir tāda, ka negatīvās izmaiņas notiek cietušā apziņā un to izpausmes forma lielā mērā ir atkarīga no katra cilvēka psihes (piemēram, asaras kā reakcija uz nodarītajām sāpēm), bet tas ir tikai netiešs pierādījums par nodarīto morālo kaitējumu.

Pastāv vairākas teorijas un tiesībpiemērošanas rakstura problēmas mantiskas kompensācijas noteikšanā par morālo kaitējumu. Līdz šim brīdim tiesu praksē nav vienprātības par mantiskas kompensācijas noteikšanā piemērojamiem kritērijiem. Šķiet, ka šie jautājumi vairāk izraisa neizpratni un nepatiku, jo ir vispārīgi un nekonkrēti. Šī raksta mērķis ir sniegt ieskatu par morālā kaitējuma kompensāciju Latvijā un citās valstīs, noskaidrot, vai kompensācijas apmērs par nodarīto morālo kaitējumu ir saistīts ar šīs kompensācijas funkcionālo nozīmi un vai tas jāņem vērā, nosakot kompensācijas apmēru.

Morālā kaitējuma kompensācijas institūts Vācijā un Francijā1

Morālā kaitējuma kompensācija Vācijā tiek reglamentēta ar Vācijas Civillikuma 847.§, kurā tā apzīmēta ar terminu “Schmerzensgeld”, kas tiesību doktrīnā nozīmē “nauda par sagādātajām ciešanām” vai “kompensācija naudas izteiksmē par ciešanām”. Tā kā šāds termins izveidojās vācu tiesību doktrīnā un ieviests tiesu praksē, bet pašā Vācijas Civillikumā netiek lietots, Vācijas Augstākā tiesa parasti izmanto tā saucamo “kompensāciju par sagādātajām ciešanām”. Vācijas Civillikuma 847.§ ir runa par naudas kompensācijas izmaksu par nodarīto kaitējumu personas nemantiskajām tiesībām, turklāt šī kompensācija ir paredzēta tikai tajos gadījumos, kad nemantiskais kaitējums nodarīts ar prettiesisku rīcību, kuras rezultātā nodarīti miesas bojājumi vai kaitējums veselībai, vai kā citādi prettiesiski ierobežota cietušā brīvība. Savukārt šī paša paragrāfa otrā daļa paredz, ka morālās kompensācijas noteikšanas pamats ir arī vardarbīga dzimumakta (starp personām, kas nesastāv laulībā) rezultātā nodarītās ciešanas, jo ar šādu darbību tiek pārkāpta personas neaizskaramība, un atkarībā no konkrētā gadījuma nodarītie miesas bojājumi vai citi veselības satricinājumi, kas jau ar minētā paragrāfa pirmo daļu dod personai tiesības pretendēt uz kompensāciju par morālo kaitējumu.