ŽURNĀLS

Mag. iur. Ilona Bulgakova, robežsardzes kapteine, LPA Krimināltiesisko zinātņu katedras lektore, — “Latvijas Vēstnesim”

Foto: no personiskā arhīva

Robežsardzes administratīvā un procesuālā darbība

Valsts robežsardze ir viena no valsts pārvaldes struktūrām, kas piedalās valsts funkcionēšanas nodrošināšanā. Saskaņā ar LR Robežsardzes likumu Robežsardze ir Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esoša iestāde, kuras galvenais uzdevums ir Latvijas valsts robežas apsardzība un kontrole (Robežsardzes likuma 2.p.). Robežsardze ir atbildīga institūcija valsts robežas kontroles un apsardzības nodrošināšanā, kā arī personu, transportlīdzekļu, kravu un citu mantu pārvietošanas kārtības nodrošināšanā pāri valsts robežai.

Ņemot vērā dažādu socioloģisko aptauju rezultātus, Robežsardzes darbība salīdzinoši ar citu valsts pārvaldes institūciju darbību tiek vērtēta diezgan pozitīvi. 2001.gada 13.decembrī pagāja desmit gadu kopš dienas, kad tika sākta robežsargu bataljonu formēšana. Bataljoni sastāvēja no LR pilsoņiem, kuri tika brīvprātīgi uzņemti robežsargu rindās. Var uzskatīt, ka Robežsardze kā valsts pārvaldes struktūra pastāv un darbojas neatkarīgajā Latvijā jau desmit gadus.

Kādi uzdevumi un problēmas mūsdienās ir Robežsardzei? Kādas problēmas ir Robežsardzes administratīvajā un procesuālajā darbības jomā, vai Robežsardzes darbību reglamentējošie akti atbilst Latvijas likumdošanas aktiem, vai Robežsardze gatava pildīt tai uzdotus uzdevumus, tai skaitā piemērojot administratīvus un kriminālprocesuālus piespiedu ietekmēšanas līdzekļus? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, ir jāiedziļinās šīs iestādes veidošanas vēsturē pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas, kā arī Robežsardzes darbību reglamentējošajos aktos, Robežsardzes komplektēšanas jautājumos un robežsargu mācību problēmās.

Robežsardzes attīstības galvenās iezīmes 1991. – 2001.gadā

1990.gada 1.novembrī oficiālajā laikrakstā “Ziņotājs” tika publicēts Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija lēmums “Par Latvijas Republikas Robežapsardzības departamentu” [1]. Saskaņā ar šo lēmumu atzīts par nepieciešamu izveidot Robežapsardzības departamentu Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas sastāvā. Līdz 1990. gada novembrim valsts robežas apsardzības uzdevumu pildīja milicijas struktūrvienības. Kopā ar milicijas darbiniekiem strādāja arī muitnieki.

1991.gada 23.maijā LR muitas posteņiem no PSRS iekšējā karaspēka apakšvienību puses tika izdarīti bruņoti uzbrukumi, pieci posteņi nodedzināti vai izdemolēti. Kā minēts 1991.gada 24.maija LR AP Prezidija lēmumā “Par neatliekamiem pašaizsardzības pasākumiem sakarā ar PSRS bruņoto vienību vardarbīgajām akcijām Latvijas Republikas teritorijā” [2 ], minētās darbības bija saistītas ar muitas un milicijas darbinieku, kā arī privātpersonu dzīvības un veselības apdraudējumu, viņu goda aizskaršanu.