Mag. iur. Andrejs Judins, LPA Krimināltiesisko zinātņu katedras docents, — “Latvijas Vēstnesim”
Nobeigums.
Sākums “LV” 09.04.2002., Nr.53
1 sk. arī A.Judins “Par aborta krimināltiesisko aspektu.”// Latvijas Vēstnesis, 2001.gada 4.decembrī
Par Igaunijas Sodu likuma sevišķo daļu
 Foto: no personīgā arhīva |
Igaunijas Sodu likuma (Karistusseadustik — tālāk tekstā — KarSe) sevišķā daļa saturiski un pēc savas nozīmes ir visai līdzīga Krimināllikumam. Savādāk diez vai arī varētu būt, jo kontinentālo tiesību sistēmas valstīs kriminālkodeksi tradicionāli sastāv no divām daļām — pirmajā tiek izskaidroti vispārīgie krimināltiesību jautājumi, bet otrajā, ko dēvē par sevišķo vai speciālo, ir uzskaitīti nodarījumi, par kuriem personai var tikt uzlikti sodi.
Salīdzinot Latvijas Krimināllikumu (KL) ar citu valstu kriminālkodeksiem, var saskatīt ļoti daudz līdzīga. Var atšķirties formulējumi, juridiskās konstrukcijas, bet visās zemēs likumdevējs ar krimināltiesībām cenšas aizsargāt svarīgas sabiedriskās vērtības — cilvēka dzīvību, veselību, drošību, sabiedrisko kārtību utt. Tieši tāpēc šajā rakstā nav paredzēts uzskaitīt visus Igaunijas Sodu likumā paredzētos nodarījumus un tos sīki analizēt. Vienā laikraksta publikācijā nebūtu iespējams paveikt tik apjomīgu darbu, un diez vai tāds mēģinājums attaisnotu sevi. Tomēr rakstā var iepazīstināt ar Sodu likuma sevišķās daļas struktūru, kā arī minēt nodarījumu sastāvus, kuri nav zināmi mūsu Krimināllikumam.
Pievēršot uzmanību Sodu likuma struktūrai, jāatzīmē, ka tā ir komplicētāka nekā Krimināllikumā (skat. zīm.). Latvijas KL sevišķajā daļā ir septiņpadsmit nodaļas, kuras ir veidotas, ievērojot interesi, ko apdraud iekļauto nodarījumu grupas. Igaunijas Sodu likuma sevišķajā daļā kopā ir astoņpadsmit nodaļas, no tām septiņpadsmit nodaļās ir aprakstīti noziedzīgi nodarījumi, bet viena nodaļa nosaka Sodu likuma ieviešanas kārtību. Trīspadsmit nodaļas ietver apakšnodaļas, kuras ir veidotas, ievērojot apdraudēto interešu līdzību. Bez tam atsevišķās apakšnodaļās ir izdarīta vēl smalkāka nodarījumu klasifikācija, veidojot vairākas apakšdaļas. Faktiski arī Latvijas krimināltiesībās noziedzīgie nodarījumi var tikt sagrupēti līdzīgi, tomēr mūsu valstī detalizētu noziedzīgu nodarījumu klasifikāciju pieņemts veikt nevis legālajā, bet doktrinalajā līmenī.
Igaunijas likumdevējs veiksmīgi atrisinājis juridiskās personas kriminālatbildības problēmu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes