ŽURNĀLS

7. Maijs 2002 /Nr.9 (242)

Tiesu sistēmas un politikas saskarsme un dinamika

Tiesu sistēmas un politikas saskarsme un dinamika

Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš:

Referāts konferencē “Tiesu sistēma Temīdas svaros” Rīgā 3.maijā. Sīkāk par konferenci — šodienas “Latvijas Vēstnesī”

ENDZINS.JPG (15784 bytes)
Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Cienītās tiesneses, godātie tiesneši un klātesošie!

No vienas puses, tāda vai citāda tiesu sistēma valstī ir politikas objekts un arī rezultāts. No otras puses, trūkumi tiesu varas realizēšanā agrāk vai vēlāk kļūst par politikas problēmu. Jēdzieni “politika” un “politisks” tiek lietoti daudzās un dažādās nozīmēs, tie ir daudznozīmīgi un daudzšķautņaini. Tāpēc jau iepriekš gribu piezīmēt, ka šīs uzrunas ietvaros tos lietošu ar dažādiem akcentiem.

Apgalvodams, ka tiesu sistēma valstī ir politikas objekts un arī rezultāts, vispirms vēlos runāt par tiesu varu kā tiesiskas valsts neatņemamu sastāvdaļu un līdz ar to par tiesu varas jautājumu kā vienu no valsts varas organizācijas pamatjautājumiem. Īpaši spilgti mēs to redzam tautai izšķirošos brīžos. Atgādināšu, ka grandiozais mītiņš pirms Latvijas Tautas frontes 1. kongresa 1988. gada oktobrī noritēja ar lozungu “Par tiesisku valsti!”.

Divpadsmit gadi mūs šķir no dienas, kad 1990. gada 3. maijā Augstākās padomes deputāti sanāca uz savu pirmo plenārsēdi, lai soli pa solim īstenotu neatkarīgas, demokrātiskas un tiesiskas valsts atjaunošanu Latvijā. Dienu vēlāk vienā paketē kopā ar Neatkarības deklarāciju1 Latvijas Republikas Augstākā padome pievienojās 51 starptautiskam dokumentam cilvēktiesību jomā, tostarp arī “Starptautiskajam paktam par pilsoņu un politiskajām tiesībām”, kurā nostiprinātas tiesības uz taisnīgu tiesu, un 1985. gada 13. decembrī pieņemtajiem ANO Tiesu neatkarības pamatprincipiem. Šai pašā deklarācijā ietverta arī apņemšanās, ka, “atzīstot Eiropas Padomes un Eiropas Parlamenta ieguldījumu cilvēktiesību nodrošināšanā, Latvijas Republikas Augstākā padome savā likumdošanas darbā vadīsies no šajās organizācijās pieņemtajiem dokumentiem cilvēktiesību jautājumos”.

Datums vedināja mani vispirms atskatīties uz šiem apaļus divpadsmit gadus vecajiem notikumiem. Bet — vai 1918. gada novembrī Latvijas sarkanbaltsarkanajā karogā tika rakstītas citas vērtības? Nē. Arī toreiz tiesiskas valsts ideja bija pašsaprotama un nepieciešama sastāvdaļa sapnī par Latvijas valstiskumu. 1918. gada 18. novembrī Latvijas Republikas proklamēšanas (pasludināšanas) aktā teikts, ka “tā būs demokrātiska un taisnīga valsts, kurā nebūs apspiešanas un netaisnības.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Aivars Niedre
Par advokātu kā tiesu sistēmai piederīgu personu
Tiesas un demokrātija
Ruta Skadmane
Par tiesnešu stažēšanos
Jānis Pleps, Edgars Pastars
Par Satversmes grozījumu projekta satversmību
Par advokāta lomu un prestižu domājot
AUTORU KATALOGS