ŽURNĀLS

Par atteikumu denacionalizēt namīpašumu, ja ar to tiek aizskartas trešo personu intereses

Augstākās tiesas Senāta spriedums

Lieta Nr.SKC–167

2002.gada 13.martā

Daudzdzīvokļu māju var privatizēt, ja denacionalizētās

mājas īpašnieka vai viņa mantinieka pieteikums par

denacionalizāciju noraidīts likumā noteiktajā kārtībā

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts šādā sastāvā: sēdes priekšsēdētājs senators R.Krauze, senatori I.Šepteris, R.Zaķe, piedaloties zvērinātām advokātēm L.Korņijenko un I.Krastiņai, 2002.gada 13.martā Rīgā izskatīja atklātā sēdē civillietu sakarā ar atbildētājas Valentīnas Petrakovas pilnvarotās pārstāves I.Žeires, mirušā Valērija Kuzņecova tiesību pārņēmēju Pjotra Kuzņecova un Larisas Gruzdevas, atbildētāju Tatjanas Kuzņecovas un Larisas Gruzdevas kasācijas sūdzībām par Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2001.gada 13.decembra spriedumu Alfona Sirmā prasībā pret Rīgas domi, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekciju, Rīgas pilsētas valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas komisiju, Tatjanu Kuzņecovu, Sergeju Fedinu, Valentīnu Petrakovu, Larisu Gruzdevu, Annu Ženiju Bērziņu un Kristīni Tomšinsku par īpašuma tiesību atjaunošanu uz namīpašumu, dzīvokļu privatizācijas un darījumu ar privatizētiem dzīvokļiem atzīšanu par spēkā neesošiem.

Noklausījies senatora R.Krauzes ziņojumu, Larisas Gruzdevas pārstāves zvērinātas advokātes L.Korņijenko, Pjotra Kuzņecova, Tatjanas Kuzņecovas un Sergeja Fedina paskaidrojumus, ka kasācijas sūdzības apmierināmas, un prasītāja Alfona Sirmā pārstāves zvērinātas advokātes I.Krastiņas paskaidrojumu, ka kasācijas sūdzības noraidāmas, Senāts

konstatēja:

Saskaņā ar Latvijas Valsts Vēstures arhīva 1995.gada 11.aprīļa izziņu Nr.5–S–28 par nekustamā īpašuma Indrānu ielā 11, Rīgā, īpašniekiem uz pirkuma līguma pamata 1930. gada 14. maijā zemesgrāmatā ierakstīti laulātie Eduards Bērziņš un Alīde Bērziņš. Namīpašums nacionalizēts 1940. gada 31.oktobrī. Saskaņā ar arhīva izziņu par īpašuma tiesību atjaunošanu 1943. gada 16. aprīlī par īpašniekiem nosaukti Eduards Bērziņš un Alīde Bērziņš.

Eduards Bērziņš miris 1951. gada 3. janvārī, Alīde Bērziņa (dzim.Spalva) mirusi 1957. gada 1. oktobrī. Alfons Sirmais ir Alīdes Spalvas māsas Martas Spalvas (pēc laulības Sirmais) dēls un vienīgais Alīdes Bērziņas likumiskais mantinieks.