Par personvārdu reģistrāciju Latvijā un cilvēktiesībām
Mag. iur. Līga Biksiniece, Valsts Cilvēktiesību biroja Informācijas un analīzes daļas juriste, — "Latvijas Vēstnesim"
Foto: Arnis Blumbergs, "LV"
Par šo tematu "Latvijas Vēstnesī" (skat. "LV", Nr.
247/249, 4. 07. 2000.) "Jurista vārdā" (179. numurā) savus
viedokļus jau izteica Dr. habil. philol. Valentīna Skujiņa, LU Juridiskās
fakultātes lektore Jautrīte Briede un LU Cilvēktiesību institūta direktora
p.i. Mārtiņš Mits. Tur arī zemāko instanču tiesu spriedumi Jutas Mencenas
lietā.
Šodien publicējam Valsts Cilvēktiesību biroja juristes Līgas Biksinieces atziņas un Augstākās tiesas Senāta spriedumu šajā lietā.
Personvārdu lietošana un reģistrācija ir viena no sfērām, kur valstij sava politika jāīsteno maksimāli līdzsvaroti, ņemot vērā gan indivīda tiesības, gan etniskos un vēsturiskos aspektus, gan valsts intereses. Personas vārdam ir ļoti būtiska nozīme cilvēka identifikācijā, tas atspoguļo personas nacionālo un kultūras identitāti, taču neapšaubāmi ir arī saistīts ar publisko regulējumu (piemēram, valsts oficiālo dokumentu reģistrācijas procedūru).
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes