ŽURNĀLS

16. Jūlijs 2002 /Nr.14 (247)

Par Eiropas Kopienas asociācijas līgumiem

Par Eiropas Kopienas asociācijas līgumiem

Dipl.iur. Anna Parfjonova, Baltijas jūras valstu padomes komisāra demokrātiskai attīstībai sekretariāta interne, — “Latvijas Vēstnesim”
PARFJONOVA.JPG (12736 bytes)
Foto: no personīgā arhīva

Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (turpmāk tekstā — EK līgums) 310. pants ir reālā juridiskā bāze, kas Eiropas Kopienai nodrošina noteiktas tiesības slēgt līgumus ar trešo valsti vai starptautiskām organizācijām, izveidojot asociāciju un paredzot savstarpējas tiesības un pienākumus, kopīgu rīcību un īpašas procedūras. Šādi līgumi ir pazīstami kā asociācijas līgumi.

Asociācijas līgumi ir slēgti ar Eiropas un arī ar citām valstīm; ar pirmajām tie bieži kalpo kā prelūdija pirms to pievienošanās Kopienai. Šādos līgumos bieži ir ietverti EK līgumam līdzīgi noteikumi. Piemēram, 1992.gadā tika noslēgts līgums ar Eiropas Brīvās tirdzniecības asociāciju [EEA] (turpmāk tekstā — EBTA) dalībvalstīm par Eiropas ekonomiskās zonas [EEA] izveidošanu.1 Līgums piešķīra šīm valstīm pieeju pie iekšējā tirgus un pieprasīja Eiropas Kopienas tiesību (acquis communautaire)2 pieņemšanu. Tomēr Eiropas Kopiena vēl nav noslēgusi nevienu asociācijas līgumu ar kādu starptautisku organizāciju.

Asociācijas līgumu raksturīgās iezīmes

Saskaņā ar EK līguma 310. pantu asociācijas līgumi paredz zināmu pastāvības pakāpi, jo parasti to termiņš nav ierobežots. Citiem vārdiem sakot, saistība starp Eiropas Savienību un trešo valsti, ko paredz asociācijas līgums, kā parasts ir pastāvīga.

Terminam “līgums” nav speciālas nozīmes “asociācijas līguma” kontekstā, ar to apzīmē saskaņā ar starptautiskajām tiesībām noslēgtu vienošanos ar saistošu spēku. Saskaņā ar EK līguma 310. pantu noslēgtais asociācijas līgums ir kādas Eiropas Kopienas institūcijas akts EK līguma 234. panta 1.daļas nozīmes ietvaros. No asociācijas līguma spēkā stāšanās datuma tā noteikumi kļūst par Eiropas Kopienas tiesību sastāvdaļu. Dažos gadījumos asociācijas līguma noteikumiem ir tiešā piemērojamība.3

EK līguma 310. pantā nav sniegta termina “asociācija” definīcija un turklāt nav izklāstīta sīkāka informācija par asociācijas līguma iespējamo saturu. Ir ietverts atzinuma elements no Padomes kā Eiropas Kopienas likumdošanas institūcijas puses, kura mērķis ir radīt asociāciju ar iesaistīto trešo valsti.

Vissvarīgākais jautājums ir privileģētu attiecību izveidošana Eiropas Kopienas ietvaros: asociācija. Asociācija ietver īpašu vai privileģētu attiecību radīšanu ar Eiropas Kopienu. Ar asociācijas līgumu nostiprinātās saiknes bieži aptver Eiropas Kopienas aktivitāšu klāstu.

Asociācijas līgums var radīt ļoti ciešu sakaru izveidošanu starp Eiropas Kopienu un asociēto valsti, tomēr nenonākot līdz šīs valsts beznosacījuma uzņemšanai. Parasti, lai iedibinātu šādas ciešas attiecības ar Eiropas Savienību, valstij vajadzētu būt sasniegušai augstu politiskās un ekonomiskās attīstības līmeni, kāds ir nepieciešams, lai tā varētu izpildīt attiecīgās abpusējās un savstarpējās acquis communautaire paaugstinātās saistības, it sevišķi sakarā ar sākotnējo uzdevumu par pievienošanos Kopienai.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Par grāmatu, kas pelna ievērību
Vija Jākobsone
Par nepilngadīgo kriminālprocesā
Ringolds Balodis
Par baznīcu un Latvijas valsti līdz padomju okupācijai
Elēna Lodočkina
Par alternatīvām brīvības atņemšanai nepilngadīgajiem
Par mutiska testamenta taisīšanu
AUTORU KATALOGS