ŽURNĀLS

10. Septembris 2002 /Nr.18 (251)

Kā interpretēt Darba likuma 98. pantu

Kā interpretēt Darba likuma 98. pantu

Jānis Pļaviņš, LU Juridiskās fakultātes students, — “Latvijas Vēstnesim”

Raksta zinātniskais konsultants LU Juridiskās fakultātes pasniedzējs Juris Trofimenko. Raksta pamatā — zinātniskais referāts “Darba likuma 98. panta interpretācija”.

Darba likuma 101.panta 1.daļā paredzētie darba līguma izbeigšanas apstākļi

Pamatapstākļi

 

darbinieka uzvedība

darbinieka spējas

dažāda veida organizatorisku u.c. pasākumu veikšana uzņēmumā

Speciālie apstākļi

— bez attaisnojoša iemesla pārkāpts darba līgumu vai noteiktā darba kārtība

— prettiesiskas rīcības dēļ zaudēta darba devēja uzticība

— rīcība pretēji labiem tikumiem, kuras dēļ darba tiesiskās attiecības nav turpināmas

— veicot darbu, konstatēts alkohola, narkotiku vai toksisks reibuma stāvoklis

— pārkāpti darba aizsardzības noteikumi un apdraudēta citu personu veselība vai drošība

— trūkst pietiekamu profesionālo spēju darba veikšanai

— veselības stāvokļa dēļ nav iespējams turpināt darbu (nepieciešams ārsta atzinums)

— darbā atjaunots darbinieks, kurš attiecīgo darbu veica iepriekš

— samazināts darbinieku skaits

— likvidēts darba devējs (juridiskā persona, personālsabiedrība)

PLAVINS_DINA.JPG (11207 bytes)
Foto: no personīgā arhīva

 

Kopš 2002. gada 1. jūnija ir spēkā Darba likums1. Par vienu no strīdus objektiem kļuvusi 98.panta 1.daļas interpretācija.

Darba likuma 98.panta 1.daļa nosaka, ka darba devējam ir tiesības ne vēlāk kā vienu mēnesi iepriekš rakstveidā uzteikt darba līgumu ar nosacījumu, ka darba attiecības tiks izbeigtas, ja darbinieks nepiekritīs tās turpināt atbilstoši darba devēja piedāvātajiem darba līguma grozījumiem. Šāds uzteikums ir pieļaujams, ja tas pamatots ar darbinieka uzvedību, viņa spējām vai arī ar saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā.

Gramatiski tulkojot šo pantu, darba devējam ir vienpusējas tiesības izbeigt darba līgumu, praktiski nerēķinoties ar darbinieku. Vai tiešām tāds ir bijis likumdevēja mērķis? Iespējams, ka, tiesību normu interpretējot pēc citām metodēm — sistēmiskās, vēsturiskās un teleoloģiskās —, rodams atšķirīgs rezultāts.

Jāņem vērā, ka darba tiesiskajās attiecībās ir iesaistīts gandrīz katrs no mums. Tikai retais darbinieks vai darba devējs ir jurists un spēs šo normu juridiski korekti interpretēt, izmantojot ne tikai gramatisko interpretācijas metodi. Neizbēgamie strīdi saistībā ar šo normu palielinās tiesu slodzi. Tādēļ ir svarīgi pētīt iespējamos risinājuma variantus, kas palīdzētu atrisināt šo problēmu ne tikai tiesu, bet arī darba devēja un darbinieka attiecībās.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Par kukuļošanas apzināšanu
Par ētiku valsts pārvaldē
Latvijas tiesas 2002.gada pirmajos sešos mēnešos
Par akcīzes nodokļa maksāšanas pienākumu, ievedot Latvijā spirtu
Kopīgā diskusijā par autortiesībām un blakustiesībām
AUTORU KATALOGS