ŽURNĀLS

Nobeigums. Sākums

“LV”5.11.2002., Nr.160

Taču sarežģījumus ar Informācijas atklātības likuma 15.panta pirmās daļas piemērošanu var radīt situācijas, kur pieeju informācijai atsaka, piemēram, kāda pašvaldības institūcija. Pirmkārt, tāda lēmuma pārsūdzība augstākai iestādei atsevišķos gadījumos41 nebūtu iespējama, jo augstākas iestādes dažkārt var arī nebūt. Otrkārt, arī alternatīvā iespēja — pārsūdzēt iestādes vadītājam — dažkārt nenesīs nekādus rezultātus, jo pārsūdzību izskatīs tā pati persona, uz kuras lēmuma pamata tika atteikta pieeja konkrētai informācijai.

Tāpat dažkārt personai ir grūti noteikt augstāku iestādi attiecībā pret to iestādi, kas ir pieņēmusi personai nelabvēlīgu lēmumu. Praksē bieži vien pat starp pašām iestādēm ir domstarpības, kura ir augstāka iestāde.42

Tā, piemēram, 2000.gada 28.septembra Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas skatītajā lietā par personas tiesībām saņemt savu slimības vēstures kopiju pieteicējs un arī atbildētājs (LR Labklājības ministrijas Ārstniecības departaments) uzskatīja, ka augstākā iestāde ir LR Labklājības ministrijas Ārstniecības departaments, kas ir tiesīgs izskatīt personas sūdzību par medicīniskās iestādes atteikumu izsniegt slimības vēstures kopiju.