ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

10. Aprīlis 2001 /Nr.11 (204)

Par Krimināllikuma un konvenciju saikni
Dr.iur.
Andrejs Judins
 

Par Krimināllikuma un konvenciju saikni

Mag.iur. Andrejs Judins, Latvijas Policijas akadēmijas krimināltiesisko zinātņu docents, — “Latvijas Vēstnesim”

JUDINS.JPG (19683
BYTES) 2001.gada martā Tieslietu ministrijā tika izveidota darba grupa, kuras uzdevums ir atbilstoši ANO konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību un Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijas prasībām izstrādāt priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem Krimināllikumā, lai nodrošinātu to atbilstību Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām. Ievērojot risināmo uzdevumu nozīmi, ir vērts ieskatīties šajos dokumentos un noskaidrot, kādā mērā spēkā esošā Krimināllikuma redakcija atbilst izvirzītajām prasībām.

Krimināltiesību pretkorupcijas konvencija

1999. gada 27. janvārī tika parakstīta Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencija. 2000. gada 7. decembrī Saeima nobalsoja par likumu “Par Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvenciju” un tādējādi apņēmās pildīt šī starptautiskā dokumenta prasības.

Kā atzīmēts konvencijas preambulā, Eiropas Padome pieņēma šo dokumentu, būdama pārliecināta par nepieciešamību īstenot kā vienu no prioritārajiem jautājumiem kopēju krimināltiesisku politiku, kuras mērķis ir aizsargāt sabiedrību no korupcijas, tajā skaitā pieņemt atbilstošus normatīvos aktus un veikt preventīvus pasākumus. Krimināltiesību pretkorupcijas konvencija tika pieņemta, lai saskaņotu nacionālus normatīvus aktus attiecībā uz korupcijas jautājumu risināšanu krimināltiesību jomā, kā arī uzlabotu starptautisko sadarbību korupcijas apkarošanā.

Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijas ratificēšana var būt ļoti nozīmīga saistībā ar korupcijas novēršanu, tomēr jāievēro, ka pati par sevi konvencija nevarēs to apkarot. Konvencija ir vien dokuments, kas paredz tiesiskus mehānismus, kuru iedzīvināšana var līdzēt cīņā pret korupciju. Tomēr pozitīvus rezultātus Krimināltiesību pretkorupcijas konvencija varēs dot, ja arī mūsu valsts likumdošanā tiks izdarīti grozījumi, kuri nodrošinās konvencijas efektīvu funkcionēšanu.

Iesniedzot Saeimā likumprojektu par konvencijas ratificēšanu, tika uzsvērts, ka tās ratificēšana radīs nepieciešamību saskaņot mūsu Krimināllikumu ar konvencijas prasībām. Tā kā Latvija ir pievienojusies šim starptautiskajam dokumentam, ir laiks ķerties pie Krimināllikuma grozīšanas. Lai to izdarītu kvalitatīvi, ir jānoskaidro, ko prasa konvencija no nacionālās likumdošanas un kādā mērā mūsu krimināltiesību normas atbilst izvirzītajām prasībām.

Atbilstoši konvencijas 2.pantam par noziedzīgu jāatzīst apzināti veikta darbība, ar kuru jebkura persona sola, piedāvā vai dod, tieši vai netieši, valsts amatpersonai jebkuru tai nepienākošos priekšrocību, kas domāta gan šai amatpersonai, gan jebkurai citai personai, par to, lai šī amatpersona veiktu savas funkcijas vai arī atturētos no to veikšanas.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Ivars Kibermanis
Intervija
Zvērināti tiesu izpildītāji, savu likumu gaidot
Arnis Buka
Skaidrojumi. Viedokļi
Latvijas zeme, Eiropas likumu krustcelēs ieejot
Akadēmiskā dzīve
Papildinājums tiesību zinātņu doktoru pulkam
Augstākā tiesa
Informācija
Par Augstākās tiesas tiesnešu kopsapulci un aicinājumu
Ārija Meikališa
Skaidrojumi. Viedokļi
Par starptautisko sadarbību krimināllietās
AUTORU KATALOGS