ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

2001.gada martā Tieslietu ministrijā tika izveidota darba grupa, kuras uzdevums ir atbilstoši ANO konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību un Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijas prasībām izstrādāt priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem Krimināllikumā, lai nodrošinātu to atbilstību Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām. Ievērojot risināmo uzdevumu nozīmi, ir vērts ieskatīties šajos dokumentos un noskaidrot, kādā mērā spēkā esošā Krimināllikuma redakcija atbilst izvirzītajām prasībām.

Krimināltiesību pretkorupcijas konvencija

1999. gada 27. janvārī tika parakstīta Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencija. 2000. gada 7. decembrī Saeima nobalsoja par likumu “Par Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvenciju” un tādējādi apņēmās pildīt šī starptautiskā dokumenta prasības.

Kā atzīmēts konvencijas preambulā, Eiropas Padome pieņēma šo dokumentu, būdama pārliecināta par nepieciešamību īstenot kā vienu no prioritārajiem jautājumiem kopēju krimināltiesisku politiku, kuras mērķis ir aizsargāt sabiedrību no korupcijas, tajā skaitā pieņemt atbilstošus normatīvos aktus un veikt preventīvus pasākumus. Krimināltiesību pretkorupcijas konvencija tika pieņemta, lai saskaņotu nacionālus normatīvus aktus attiecībā uz korupcijas jautājumu risināšanu krimināltiesību jomā, kā arī uzlabotu starptautisko sadarbību korupcijas apkarošanā.

Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijas ratificēšana var būt ļoti nozīmīga saistībā ar korupcijas novēršanu, tomēr jāievēro, ka pati par sevi konvencija nevarēs to apkarot. Konvencija ir vien dokuments, kas paredz tiesiskus mehānismus, kuru iedzīvināšana var līdzēt cīņā pret korupciju. Tomēr pozitīvus rezultātus Krimināltiesību pretkorupcijas konvencija varēs dot, ja arī mūsu valsts likumdošanā tiks izdarīti grozījumi, kuri nodrošinās konvencijas efektīvu funkcionēšanu.

Iesniedzot Saeimā likumprojektu par konvencijas ratificēšanu, tika uzsvērts, ka tās ratificēšana radīs nepieciešamību saskaņot mūsu Krimināllikumu ar konvencijas prasībām. Tā kā Latvija ir pievienojusies šim starptautiskajam dokumentam, ir laiks ķerties pie Krimināllikuma grozīšanas. Lai to izdarītu kvalitatīvi, ir jānoskaidro, ko prasa konvencija no nacionālās likumdošanas un kādā mērā mūsu krimināltiesību normas atbilst izvirzītajām prasībām.

Atbilstoši konvencijas 2.pantam par noziedzīgu jāatzīst apzināti veikta darbība, ar kuru jebkura persona sola, piedāvā vai dod, tieši vai netieši, valsts amatpersonai jebkuru tai nepienākošos priekšrocību, kas domāta gan šai amatpersonai, gan jebkurai citai personai, par to, lai šī amatpersona veiktu savas funkcijas vai arī atturētos no to veikšanas.