 Foto: no personiskā arhīvā |
Sandis Cakuls, LU Juridiskās fakultātes students, — “Latvijas Vēstnesim”
Nobeigums. Sākums
“LV” 19.11.2002., Nr.168
Kādā citā spriedumā Senāts konstatēja, ka Tiesu palāta pareizi aizrādījusi, ka saskaņā ar VLK 799., 641., 648.p. [CL 883., 886.p.] neesot vajadzīga reāla tradīcija īpašuma iegūšanai. Tiesu palāta savā spriedumā atsaukusies uz liecību par to, ka prasītājs nopirktām mantām bija pielicis sargu. Šādos lietas apstākļos Tiesu palātai bija pamats piemērot šinī gadījumā VLK 641.p. 3.pkt. [CL 883.p. 3.pkt.].84
Interesants ir jautājums attiecībā uz CL 883. panta 5. punktu (kustamu mantu iegūst valdījumā, kad to nones ieguvēja ieņemtās telpās). Kādā lietā Senātam bija jāizšķir jautājums par to, kas uzskatāms par kustamas mantas valdītāju: laukuma nomnieks vai iznomātājs. Gan nomnieks ir nomātā objekta turētājs, bet iznomātājs — šī objekta valdītājs. Tomēr tas ir saprotams vienīgi attiecībā uz pašu nomas tiešo objektu, bet nemaz ne attiecībā uz to mantu, kas savukārt atrodas uz nomas objekta un pieder nomniekam. Iznomātāja valdīšanā atrodas pats nomas objekts, bet nekad ne pati par sevi tā manta, kas nonesta uz nomas objekta.85
Kā jau atzīmēts, pie gribas elementa valdījumu neietekmē lietas varā ņemšanas pamats (CL 880). Tam ir zināma nozīme vienīgi attiecībā uz valdījuma vardarbīga atņēmēja un tā, kam valdījums tādā kārtā atņemts, savstarpējām tiesiskajām attiecībām, kā arī uz valdījumā esošās lietas iegūšanu īpašumā ar ieilgumu. BGB paredz, ka neviena no valdījuma aizsardzības tiesiskajiem līdzekļiem nav pieļaujams, ja sūdzētājam pret atbildētāju ir trūcīgs valdījums (BGB 861., 862.p.). Arī pēc CL prasītāja sūdzība par pastāvoša valdījuma aizsardzību (CL 917.p.) un atņemta valdījuma atjaunošanu (CL 921.p.) atraidāma, ja atbildētājs pierāda, ka prasītājs valdījumu ieguvis no viņa paša prettiesīgi (CL 917.p., 909.p.2.d.). Tas atbilst VLK 688. pantam. Valdījuma vardarbīgā sagrābēja atsaukšanās uz to, ka valdītājs pats valda prettiesīgi, izņemot CL 917. pantā minēto gadījumu, nav pieļaujama (VLK 649.p., CL 922.p.). Valdījums, kura tiesīgumu apstrīd, ir aizsargājams līdz tam laikam, kamēr nav pierādīts un tiesa nav atzinusi, ka tam pretim stādāmā tiesība ir lielāka.
Laika moments
Cik ilgs laiks ir nepieciešams, lai konkrēto stāvokli varētu saukt par valdījumu? Īpaši tas ir aktuāli valdījuma objektīvajai teorijai. Vai pastāv apmeklētāju valdījums attiecībā uz avīzēm kafejnīcā vai lasītavā, kuras apmeklētājs paņēmis apskatīties, uz teātra binokli, ko personai uz laiku iedod kaimiņš? Vai persona, kura ieiet sava promesošā drauga istabā, iegūst valdījumu? Visos šajos gadījumos valdījuma nav, jo tiek uzskatīts, ka valdījums ir ilgstošs stāvoklis. Ilgstoša faktiskā vara nebeidzas ar īslaicīgu (pārejošu) traucējumu (BGB 856.p.II daļa), ja tikai kādas citas personas faktiskā vara pār lietu neieilgst. Arī ZGB 921. pants nosaka, ka pēc savas dabas pārejošs traucējums vai palaidums (Unterlassung) faktiskās varas izlietošanā valdījumu neiznīcina. Līdzīgi domā arī Senāts, kādā spriedumā atzīstot, ka tas, ka prasītāja nav reaģējusi ar prasību uz atbildētāja nodarītu agrāku traucējumu, ja pēc šī traucējuma prasītāja no jauna sākusi valdīt ganekli [ganības], netraucē viņai prasīt [pastāvošā] valdījuma traucējuma novēršanu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes