ŽURNĀLS

4. Marts 2003 /Nr.9 (267)

Vai azartspēļu tiesiskais regulējums ir pilnīgs

Vai azartspēļu tiesiskais regulējums ir pilnīgs

Dipl. iur. Juris Bogdanovs – “Latvijas Vēstnesim”

BOGDANOVS2.JPG (13080 bytes)
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Laiku pa laikam sabiedrības uzmanība tiek pievērsta kādam ar azartspēlēm vai izlozēm saistītam jautājumam – kāds liels laimests, kazino apmeklētāju reģistra ieviešana, problēmas, kas saistītas ar atkarību no azartspēlēm u.tml. Tomēr, lai arī mēs visi vismaz kaut ko par azartspēlēm esam dzirdējuši, tikai retais zina, kas juridiskā izpratnē ir azartspēles un kā valsts veic azartspēļu rīkotāju uzraudzību un kontroli.

Šī raksta mērķis ir sniegt nelielu ieskatu izložu un azartspēļu tirgus uzraudzībā un regulēšanā, kā arī galvenajās problēmās, kas ar to saistītas.

Pirms aplūkojam izložu un azartspēļu uzraudzību, būtu jānoskaidro, kas vispār ir izlozes un azartspēles. Šobrīd Latvijas Republikā jautājumus, kas saistīti ar azartspēļu un izložu rīkošanu, regulē likums “Par izlozēm un azartspēlēm”. Minētā likuma 3.pants sniedz izložu un azartspēļu definīciju, nosakot, ka “izloze un azartspēle, šā likuma izpratnē, ir spēle vai derības, kurām ir laimes līguma raksturs un kurās to dalībnieku iegūtajiem laimestiem pilnīgi vai daļēji ir gadījuma raksturs”1.

Par definīcijas veidošanas pamatu acīmredzot ir ņemts Civillikuma Saistību tiesību daļas 17. nodaļā dotais laimes līgumu skaidrojums, kurā ir paredzēti trīs dažādi laimes līguma veidi – spēles līgums, derības un izloze. Diemžēl tieši šī iemesla dēļ definīcija nav izdevusies īsti veiksmīga. Pirmkārt, atbilstoši Civillikumam nav iespējams spēles līgums vai derības, kurām nebūtu laimes līguma raksturs, tāpēc atkārtoti uzsvērt to izlozes un azartspēles definīcijā nav īpašas nozīmes. Otrkārt, lai cik paradoksāli tas izskatītos, tomēr, gramatiski tulkojot likuma “Par izlozēm un azartspēlēm” 3.pantu, var nonākt pie secinājuma, ka, likuma “Par izlozēm un azartspēlēm” izpratnē, par “izlozi un azartspēli” nav uzskatāma “izloze” Civillikuma izpratnē. Tiesa, tam var atrast objektīvu izskaidrojumu, jo būtu neloģiski izlozes un azartspēles definīcijā noteikt, ka “izloze un azartspēle” ir “spēle, derības vai izloze”. Treškārt, likumdevējs nav atsevišķi definējis, kas īsti ir izloze un kas – azartspēle, sniedzot abiem terminiem vienu kopēju definīciju.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Ko lēma zvērinātu tiesu izpildītāju pirmā kopsapulce
Dienas un darbi
Māris Grudulis
Datorprogramma kā autortiesību objekts
Mēnešraksts "Likums un Tiesības" februārī
Andra Kuzmina-Kovaļova, Aloizs Stepēns
Par Irākas krīzi un starptautisko bruņojuma kontroli
AUTORU KATALOGS