ŽURNĀLS

Nobeigums. Sākums “JV” Nr.9, 4.03.2003.

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Šādu “reklāmas izložu” rīkošana nav uzņēmumu pamatnodarbošanās un neatbilst likumā “Par uzņēmējdarbību” sniegtajai uzņēmējdarbības definīcijai, kurā kā būtiska uzņēmējdarbības pazīme ir minēts “peļņas gūšanas nolūks”. Kā jau tika minēts, “reklāmas izložu” rīkotāju mērķis, atšķirībā no parasto izložu organizētājiem, nav peļņas gūšana no izlozes rīkošanas, bet gan kāda produkta reklamēšana, tā popularitātes celšana vai pat tikai kādas preču zīmes atpazīstamības nodrošināšana, kas peļņu nesīs nākotnē. Līdz ar to šīs izlozes netiek uzskatītas par konkrēto uzņēmumu “uzņēmējdarbības veidu”, jo izpaliek “peļņas gūšanas nolūks”. Tā kā likumā noteikts, ka atļauja nepieciešama tikai izložu rīkošanai kā uzņēmējdarbības veidam, jāsecina, ka reklāmas izložu rīkotājiem šāda atļauja nav nepieciešama.

Rodas situācija, ka šādas akcijas, kaut arī tās uzskatāmas par izlozēm, tomēr netiek licencētas un līdz ar to arī šo izložu norises likumība netiek kontrolēta.

Kā vienu no iemesliem, kāpēc šāda situācija ir izveidojusies, varētu minēt to, ka, pieņemot likumu “Par izlozēm un azartspēlēm” 1994.gadā, šāda veida reklāmas akcijas nebija aktuālas un likumdevējs gluži loģiski pieņēma, ka izložu un azartspēļu rīkošana licencējama kā uzņēmējdarbība.

Tomēr par likumdevēja vēlmi ar šī likuma palīdzību vismaz daļēji regulēt arī izlozes, kas netiek organizētas kā uzņēmējdarbības veids, liecina likuma “Par izlozēm un azartspēlēm” 21.