ŽURNĀLS

18. Marts 2003 /Nr.11 (269)

Laventa lieta Strasbūrā, kamēr Latvijā process vēl turpinās

Laventa lieta Strasbūrā, kamēr Latvijā process vēl turpinās

LL.M Vineta Skujeniece, MK pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās biroja juriste, – “Latvijas Vēstnesim”

SKUJIENIECE.JPG (13930 bytes)
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

I. Ievads

Rakstā izteiktie viedokļi un secinājumi nav MK pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās biroja oficiālā pozīcija.

Autore izsaka pateicību Dr. iur. Gitai Feldhūnei, LU Cilvēktiesību institūta vadītājai, un Daimāram Škutānam, LL.M. (Kembridžas universitāte), par atsaucību diskutēt rakstā analizētos jautājumus, kā arī par raksta tapšanas gaitā sniegtajiem ieteikumiem.

 

Pēc tam, kad Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk tekstā – ECT) pasludināja spriedumu lietā “Lavents pret Latviju”1 (turpmāk tekstā – Laventa lieta), Latvijā uz šo spriedumu reaģēja divējādi. Neviens nešaubījās par šī sprieduma nozīmīgumu attiecībā uz Latvijas tiesu sistēmas un likumdošanas sakārtošanu krimināltiesību jomā..2Tomēr vienmēr un visur, kur runāja par šo spriedumu, parādījās neizpratne par to, kāpēc ECT izskatīja atsevišķas sūdzības šajā lietā, ja tiesas process, par kuru bija šīs sūdzības, vēl turpinājās apelācijas instancē Latvijas tiesā.3 Vai tādējādi ECT bija izskatījusi sūdzības, kurās minētos cilvēktiesību pārkāpumus vēl varēja novērst Latvijas tiesās?

Nolūkā atbildēt uz šo jautājumu rakstā vispirms tiks apskatīta ECT prakse attiecībā uz gadījumiem, kad ECT tiek iesniegtas sūdzības par cilvēktiesību pārkāpumiem, kas pieļauti tiesas procesā, kurš ir vēlāk turpinājies augstākas instances tiesā. Tālāk rakstā tiks analizēts, vai Laventa lietā ECT bija izskatījusi atsevišķas sūdzības, kurās minētos cilvēktiesību pārkāpumus vēl varēja novērst Latvijas tiesās.

II. Tiesas procesā pieļauto cilvēktiesību pārkāpumu novēršana augstākas instances tiesā: ECT prakse

ECT savā praksē vienmēr ir uzsvērusi, ka tiesas procesa atbilstība tiesībās uz taisnīgu tiesu garantijām ir nosakāma, izvērtējot tiesas procesu kopumā, ieskaitot procesu apelācijas un kasācijas instances tiesās.4 Tomēr šim noteikumam ir izņēmumi.

Pirmkārt, atsevišķos gadījumos, kad to prasa taisnīguma intereses, sūdzības par tiesas procesa ilgumu ECT tiek izvērtētas pat, pirms nacionālā tiesa pirmajā instancē lietā ir taisījusi spriedumu.5 Pieņemot lēmumu izdarīt šādu izņēmumu, ECT ņem vērā laika ilgumu, kas ir pagājis no dienas, kad process sūdzības iesniedzēja lietā ir sācies.

Tāpat būtisks faktors ir stadija, kurā atrodas process nacionālajā tiesā. Tā, piemēram, ECT ir izskatījusi sūdzību par procesa ilgumu, pirms nacionālā tiesa bija taisījusi spriedumu gadījumā,6 kad bija pagājuši septiņi gadi kopš brīža, kad sūdzības iesniedzējs tika atzīts par apsūdzēto krimināllietā un kur nacionālā tiesa pirmā instancē šo gadu laikā vēl nebija pieņēmusi lēmumu par apsūdzības pamatotību vai nepamatotību. ECT uzskatīja, ka septiņi gadi šādās lietās neapšaubāmi ir īpaši ilgs laika periods, kurš lielākoties tiek uzskatīts par pārmērīgu.

Otrkārt, izņēmumi ir gadījumi, kad ECT konstatē, ka augstākas instances tiesa nevar novērst zemākas instances tiesā pieļautos cilvēktiesību pārkāpumus. ECT savā praksē ir noteikusi kritērijus, saskaņā ar kuriem tā izvērtē, vai augstākas instances tiesa ir novērsusi zemākas instances tiesā pieļautos cilvēktiesību pārkāpumus vai nav.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Ojārs Rudzītis
Kad juristi Rēzeknē pavasari jau ievadījuši
Izsludinātie likumi
Dienas un darbi
Par Pasaules intelektuālā īpašuma dienu
Kristaps Hahelis
Vēlreiz par Valsts prezidenta vēlēšanām un amatā stāšanos
AUTORU KATALOGS