Laura Zalāne, Valsts prezidenta kancelejas ārštata konsultante, zv. advokātu biroja “Loze un Partneri” jurista palīdze, — “Latvijas Vēstnesim”
 Foto: no personiskā arhīva |
Atliekošā veto institūts jeb tiesības nosūtīt atpakaļ parlamentam tā pieņemtu likumu otrreizējai caurlūkošanai ieņem svarīgu vietu starp Valsts prezidenta funkcijām Baltijas valstīs. Neraugoties uz to, konkrēti Latvijā atliekošā veto institūts ir skopi apskatīts un pētīts temats juridiskajā literatūrā. Kā vienīgo atzīmējamo avotu šeit jāmin asoc.prof. K.Dišlera rakstus 20.gadsimta 20.-30. gados. Ievērojot to, ka atliekošā veto loma kā Valsts prezidenta tiesības likumdošanas jomā kopš Latvijas Republikas Satversmes pieņemšanas ir tikai augusi un nostiprinājusies, rodas nepieciešamība apskatīt šo institūtu juridiskajā literatūrā no mūsdienu viedokļa, izanalizēt tā vēsturisko attīstību un izvērtēt arī nepieciešamību pēc izmaiņām. To vēl vairāk pastiprina Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas 2003.gada 7.aprīlī Saeimai izteiktais ierosinājums izdarīt grozījumus LR Satversmē, izvērtējot iespēju pagarināt Valsts prezidentam doto termiņu likuma atgriešanai otrreizējai caurlūkošanai1.
1. Atliekošā veto jēdziens
Lai apskatītu un salīdzinātu atliekošā veto institūta normatīvo regulējumu Baltijas valstīs, nepieciešams noskaidrot atliekošā institūta būtību un saturu.
Veto (latīniski – es aizliedzu) ir akts, ar ko monarhs, parlamenta palāta vai cita politiskā vara izmanto savas tiesības apturēt likuma darbību vai likuma spēkā stāšanos.2 Tā ir iespēja apturēt kāda jautājuma nevēlamu iznākumu, nepieļaut kādu rīcību.3 Veto varbūt absolūts vai kvalificēts, proti, to var pārvarēt ar kādu noteiktu procedūru, piemēram, kvalificētu vairākumu. Tas var būt permanents, pastāvošs veto vai arī suspensīvs, atliekošs veto, proti, spēkā esošs uz kādu noteiktu laika termiņu vai līdz konkrētai darbībai.4
Tā, piemēram, Lielbritānijā karalim ir tiesības atteikties sankcionēt jebkuru parlamenta pieņemtu likumu (kopš XVIII gadsimta gan tās nav izmantotas), bet Lordu palātai ir tiesības ar atliekošo veto apturēt jebkuru Apakšnama pieņemtu likumu, izņemot finansiālo reglamentāciju, taču Lordu palāta šo veto izmanto samērā reti. Arī ASV prezidents likumiem var uzlikt veto, bet, ja par likumu atkārtoti nobalso divas trešdaļas no Kongresa, šis veto zaudē spēku.5
Aplūkosim sīkāk atliekošo veto. Atliekošais veto sevī ietver aizliegumu, kuru likumprojektam uzliek valsts galva un kuru var noraidīt parlaments vai kurš ir spēkā noteiktu laika periodu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes