Par iedzīvotāju juridisko izglītību
Dr.iur. Andrejs Vilks, Kriminoloģisko pētījumu centra vadītājs, — “Latvijas Vēstnesim”
Foto: Arnis Blumbergs, “LV”
Ieskats Kriminoloģisko pētījumu centra veiktās aptaujas rezultātos, kas skāra Latvijas iedzīvotāju tiesiskās apziņas līmeni un to veidojošās informācijas avotus, jau tika sniegts iepriekšējās publikācijās (Latvijas Vēstnesis, 2000.g. 31.oktobris, 7.un 21.novembris). Kā jau minēts, veicot pētījumu, tika noteikts izvēles kopums — 400 respondentu, kā pētījuma reģioni tika noteikti visi Latvijas novadi (Rīga, Kurzeme, Vidzeme, Zemgale, Latgale). Anketas ar intervētāju palīdzību tika izplatītas Ventspilī, Talsos, Jelgavā, Rīgā, Jēkabpilī un Valkā. Kopējais atpakaļsaņemto anketu skaits bija 305. Tomēr to apstrādes gaitā izrādījās, ka daļā anketu uz pusi jautājumu vai pat vairāk netika sniegtas atbildes. Ļoti iespējams, tas notika tāpēc, ka anketās bija ietverti arī juridisko zināšanu pārbaudei paredzēti jautājumi. Acīmredzot dažos gadījumos juridisko zināšanu līmenis izrādījās nepietiekams, un aptaujas dalībnieki, nevēloties parādīt savu zemo juridiskās izglītības līmeni, intervētajiem anketas neatdeva. Tāpēc, šķiet, lietderīgi šajā rakstā izteikt dažus papildu secinājumus.
Tiesiska uzvedība vislielākajā mērā ir saistīta ar iedzīvotāju juridiskās izglītības līmeni, tai skaitā krimināltiesiska rakstura zināšanām, kuras ikdienā ir nepieciešamas, jo nosaka zināmus ierobežojumus vai arī var veidot optimālas uzvedības modeļus. Šādas zināšanas nosaka, vai sabiedrības locekļiem tiešām ir zināmas tās morāli ētiskās vērtības, kuras valsts ir akceptējusi kā tiesību normas. Juridisko zināšanu līmenis arī parāda, cik lielā mērā tiesisko attiecību subjektiem kļūst zināmas izmaiņas likumdošanā, kāda ir sabiedrības pārstāvju informētība par dažādu nodarījumu juridisko kvalifikāciju, kad un kādos apstākļos iestājas atbildība par tiesību pārkāpumiem, kāda tā ir, kādi apstākļi var izslēgt sodu piemērošanu, tos pastiprināt vai atvieglot utt. Tātad — kāds ir iedzīvotāju zināšanu un informētības līmenis par atsevišķiem nodarījumiem, to veidiem un formām? Aptaujas dalībniekiem uzdotie jautājumi neaptver visu krimināltiesisko attiecību kompleksu, bet sniedz ieskatu tikai atsevišķos krimināltiesiskajos institūtos un normās.
Respondenti — par vispārējiem juridiska rakstura jautājumiem
Kriminālpārkāpuma kritēriji un identifikācija
Atbilstoši spēkā esošajam Latvijas Republikas Krimināllikumam (KL) noziedzīgie nodarījumi atkarībā no to smaguma pakāpes tiek klasificēti kā kriminālpārkāpumi, mazāk smagi noziegumi, smagi noziegumi un sevišķi smagi noziegumi. Vērtējot iedzīvotāju krimināltiesiskās zināšanas, nozīmīgs ir respondentu vērtējums, identificējot atsevišķas noziedzīgo nodarījumu grupas. Aptaujas dalībniekiem tika uzdots jautājums par kriminālpārkāpuma būtiskāko kritēriju (pazīmi), kas to atšķir no citiem nodarījumiem, — par noziegumiem. Lai vērtētu identifikācijas kritērijus, kas kriminālpārkāpumu atšķirtu no noziegumiem, tika piedāvāti vairāki atbilžu varianti.
Rezultāti rāda, ka lielākā respondentu daļa pareizi un atbilstoši KL 7.panta nosacījumiem nosaka kriminālpārkāpuma atšķirīgo pazīmi no noziegumiem — tas ir nodarījums, par kuru paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ne ilgāku par diviem gadiem, vai arī mazāks sods.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes