ŽURNĀLS

Prof. Dr.habil.iur. Uldis Krastiņš, LU Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras vadītājs, — “Latvijas Vēstnesim”

Vaina ir personas psihiskā attieksme nodoma vai neuzmanības formā pret tās izdarīto prettiesisko darbību vai bezdarbību un ar to saistītajām kaitīgajām sekām. Vainas nozīme noziedzīgā nodarījumā ir ļoti būtiska, jo tā likta kriminālatbildības pamatā, kā arī vaina ir ietverta noziedzīga nodarījuma formulējumā.

Krimināllikuma 1.pantā šādi definēts kriminālatbildības pamats: pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi šajā likumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes. Tāpat Krimināllikuma 6.pantā izteiktajā noziedzīga nodarījuma jēdzienā uzsvērta vainas nepieciešamība ikvienā noziedzīgā nodarījumā: par noziedzīgu nodarījumu atzīstams ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarīts nodarījums (darbība vai bezdarbība), kas paredzēts šajā likumā un par kura izdarīšanu draud kriminālsods.

Teiktais nozīmē: tikai tad, ja Krimināllikuma pantā vai panta daļā (punktā) paredzētajā prettiesiskajā darbībā vai bezdarbībā ir konstatēta personas vaina tādā vai citādā vainas formā, ir pamats atzīt, ka tā ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, pastāvot pārējām nodarījuma sastāva pazīmēm. Turpretī, ja vaina nodarījumā nav konstatēta, nav pamata personas saukšanai pie kriminālatbildības, bet, ja krimināllieta ir ierosināta, tā jebkurā procesa stadijā ir izbeidzama noziedzīga nodarījuma sastāva neesamība dēļ. Līdz ar to nav pamata risināt nodarījuma kvalifikācijas jautājumus, jo noziedzīga nodarījuma sastāvs ir kvalifikācijas juridiskais pamats.

Uz vainas neesamības nosacījumiem un juridiskajām sekām personas darbībā vai bezdarbībā norādīts Krimināllikuma 10.panta otrajā daļā. Tajā ir teikts: šajā likumā paredzētais nodarījums nav krimināli sodāms, ja persona neparedzēja, tai nevajadzēja un tā nevarēja paredzēt savas darbības vai bezdarbības seku iestāšanās iespēju.

Vainas formas — nodoms (KL 9.pants) un neuzmanība (KL 10.pants) — pēc satura un nozīmes ir atšķirīgas. Tajās ietvertie nosacījumi kopumā ar pārējām noziedzīga nodarījuma pazīmēm dod iespēju novērtēt visa nodarījuma kaitīgumu, jo likumā paredzētajā tajā vai citā vainas formā uzsvērta noziedzīgu nodarījumu izdarījušās personas psihiskā darbība, paredzot tajās atšķirības personas intelektuālajā un gribas darbībā.