 Foto: A.F.I. |
Gan rakstot likumus, gan tos piemērojot, mēs bieži atsaucamies uz tiesību principiem kā vadmotīvu, kas palīdz neapmaldīties dzīves labirintos.
Protams, ka tiesību principi ir jāievēro katras lietas sakarā, taču ir gadījumi, kad likums pat to obligāti pieprasa. CL 5.pants blakus taisnības apziņai liek tiesai piemērot arī vispārīgos tiesību principus.
Tiesību principu piemērošana tiesu praksē pirms Otrā pasaules kara nebija nekas neparasts. Senāts ļoti bieži atsaucās uz vispārīgiem tiesību principiem, izskatot civiltiesiskus strīdus.1 Arī šobrīd, ņemot piemēru no Satversmes tiesas, pirmās un otrās instances tiesas savos spriedumos sāk arvien biežāk atsaukties uz tiesību principiem.
Līdz ar to aktuāls kļūst jautājums par to, kā tiesām rīkoties saskaņā ar CL 5.pantu? Likumdevējs piešķir tiesai tiesības izšķirt strīdu, pamatojoties uz tādām īpašībām vai pazīmēm, kas ir visaptverošas, t.i., kas veido pamatu pamatus, ko sauc par vispārīgiem tiesību principiem. Taču būtu jānoskaidro, kādi tie ir?
Vispārīgie vai vispārējie tiesību principi un CL 5.pants
Vispirms būtu jānoskaidro terminoloģisks jautājums attiecībā uz jēdzienu “vispārīgie”. Latviešu literārajā valodā tiek izmantoti divi līdzīgi vārdi “vispārējs” (vispārējais) un “vispārīgs” (vispārīgais), kas apzīmē vispārinājumu, t.i., attiecinājumu uz visiem vai daudziem.2 Taču starp šiem diviem vārdiem pastāv būtiska jēdzieniska atšķirība. Ar vārdu “vispārējs” saprot tādu, “kas attiecas uz daudziem vai visiem, visu, aptver daudzus vai visu, visu”.3
Savukārt ar vārdu “vispārīgs” – tādu, “kurā nedetalizētā veidā parādās tikai vispārējas, būtiskas īpašības, pazīmes, vispārēji, būtiski sakari, attieksmes (pretstatā to konkrētām izpausmēm)”.4 Tātad ar jēdzienu “vispārīgs” ir jāsaprot kādas parādības apraksts “galvenos (īsos, lielos, vispārīgos) vilcienos – pamatos, bez sīkumiem, bez atsevišķām detaļām, uzsverot galveno”5 savukārt ar jēdzienu “vispārējs” – tiek apzīmētas īpašības, kas piemīt vai tiek attiecinātas uz visiem vai lielāko daļu.
Līdz ar to aktuāls kļūst jautājums par to, vai CL 5.panta pieprasa izmantot tiesību principus, kas nedetalizētā veidā apraksta tikai vispārējas, būtiskas īpašības un pazīmes lielos, vispārīgos vilcienos, uzsverot galveno, vai arī likumdevēju interesējušas tādas īpašības, kas ir visaptverošas. Domājams, ka likumdevēja vēlme ir bijusi dot tiesības tiesai izšķirt strīdu, pamatojoties uz tādām īpašībām vai pazīmēm, kas ir visaptverošas, t.i., kas veido pamatu pamatus. Tādēļ turpmāk šajā rakstā tiks lietots jēdziens “vispārīgie tiesību principi”.
Tā kā šā raksta mērķis nav veikt pilnīgu un vispusīgu vispārīgo tiesību principu izpēti, tad aprobežosimies ar to vispārīgu apskatu,6 lai noskaidrotu to piemērošanas iespēju CL 5.p. izpratnē.
Latviešu literārās valodas vārds “princips” ir cēlies no latīņu valodas principium – sākums, pamats; primus – pirmais un capere – tvert, tādējādi apzīmējot to, “kas ir sākumā vai pamatā”.7
Kas ir vispārīgie tiesību principi?
Atbildi uz šo jautājumu nav iespējams izteikt pāris vārdos. Par šiem jautājumiem jau ir rakstījuši citi autori, ar kuru darbiem pilnīgākai un vispusīgākai izpratnei par vispārīgiem tiesību principiem autors iesaka iepazīties.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes