Par konstitucionālās un administratīvās tiesvedības robežām
Valsts cilvēktiesību biroja skatījumā
VCB Analīzes daļas vadītāja Līga Biksiniece
 Foto: Arnis Blumbergs, “LV” |
Referāts seminārā “Konstitucionālā un administratīvā tiesvedība: kompetences robežas un savstarpējā mijiedarbība”, kas notika Rīgā 31. oktobrī un 1. novembrī
Konstitucionālās un administratīvās tiesvedības kompetences robežas ir nozīmīgs jautājums gan no Latvijas tiesību un tiesu sistēmas attīstības viedokļa, gan no cilvēktiesību efektīvas aizsardzības viedokļa.
Šobrīd Satversmes tiesa ir progresīvs un efektīvs mehānisms tiesību aizsardzībai, ja tās tiek ierobežotas ar normatīvo aktu. Taču cilvēktiesību aizstāvji jau ilgi un ar nepacietību gaida Administratīvā procesa likuma (turpmāk tekstā – APL) spēkā stāšanos, kas pavērtu indivīdam vairāk iespēju aizsargāt sevi pret valsti, apstrīdot gan valsts iestāžu izdotus administratīvus aktus, gan faktisku rīcību. Tie ir divi dažādi mehānismi, un, salīdzinot spēkā esošo likumdošanu, konkrēti - Satversmes tiesas likumu ar APL, redzams, ka nepieciešama kompetences precizēšana attiecībā uz normatīvo aktu likumības un atbilstības Satversmei izvērtēšanu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes