ŽURNĀLS

25. Novembris 2003 /Nr.42 (300)

Kā konstitucionālā kontrole tiek īstenota Igaunijā
Dr.iur.
Anita Rodiņa
 

Kā konstitucionālā kontrole tiek īstenota Igaunijā

Mag.iur. Anita Rodiņa, LU Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedras lektore, – “Latvijas Vēstnesim”

RODINA.JPG (17755 bytes)
Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Pasaulē par vispāratzītu vērtību un nozīmīgu tiesību institūtu ir kļuvusi konstitucionālā kontrole, kuras īstenošana ir vispārējās kompetences vai speciālu tiesu (vai kvazitiesu) institūciju ziņā. Speciālā konstitucionālā kontrole sastopama daudzās valstīs, to starp arī Latvijā un tās kaimiņzemēs – Igaunijā un Lietuvā.

Par interesantu un savā ziņā arī īpašu ir uzskatāma Igaunijas pieredze konstitucionālās kontroles institūta veidošanā un darbībā, kas šogad maijā atzīmēja savu desmito gadskārtu.1 Turklāt Igaunija pavisam nesen īstenojusi ievērojamu reformu, 2002. gada 13.martā pieņemot jaunu Konstitucionālās kontroles tiesas procesa likumu, kas spēkā stājās tā paša gada 1. jūlijā.2

Latvijā par Igaunijas konstitucionālās kontroles institūtu ir zināms visai maz. Šī raksta mērķis ir iepazīstināt interesentus ar Igaunijas konstitucionālās kontroles sistēmu, vienlīdz risinot un apskatot atsevišķus teorētiskus jautājumus, kas izmantojami, domājot par konstitucionālo kontroli kopumā.

 

Nedaudz vēstures

Igaunijā pirmo reizi tās vēsturē speciālās konstitucionālās kontroles ideja tika iedzīvināta tikai pēc 1990. gada, kad uz pasaules kartes parādījās vairākas jaunas valstis Viduseiropā un Austrumeiropā (dēvētas arī par jaunās demokrātijas valstīm), kurās “konstitūcijas sargsuņa” funkcijas tika uzticētas konstitucionālajām tiesām. Igaunijas tautas 1992. gada 28. jūnijā pieņemtajā konstitūcijā līdzās citām pamatnormām 149.panta 4. daļā tika likts pamatakmens konstitucionālajai kontrolei, nosakot, ka Augstākā tiesa (saukta arī par Nacionālo vai Valsts tiesu (Riigikohus)) ir arī konstitucionālās kontroles tiesa.3

Taču interese un zināmas iestrādes šīs idejas īstenošanā ir atrodamas Igaunijā “pirmās republikas laikā” jeb laika posmā no 1918. līdz 1940. gadam.4 Nepieciešamība veidot konstitucionālās kontroles institūtu Igaunijā tika apspriesta jau 1920. gada konstitūcijas izstrādāšanas laikā. Līdz pat trešajam lasījumam konstitūcijas projektā bija paredzēts, ka Augstākajai tiesai ir tiesības pasludināt parlamenta pieņemto likumu par konstitūcijai neatbilstošu un nosūtīt to atpakaļ atkārtotai izskatīšanai pašam parlamentam.5 Augstākās tiesas lēmuma noraidīšanas gadījumā būtu rīkojams referendums, kurā tautai nāktos lemt par šādu likumu.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Dienas un darbi
Izsludinātie likumi
Tiesu prakse, nosakot sodus pēc Krimināllikuma 233. panta 3. daļas
Aivars Niedre
Par Latvijas Zvērinātu advokātu padomē lemto
Dina Gailīte
Pie lasītājiem nāk "Jurista Vārda" 300. laidiens
AUTORU KATALOGS