ŽURNĀLS

2. Decembris 2003 /Nr.43 (301)

Kā konstitucionālā kontrole tiek īstenota Igaunijā
Dr.iur.
Anita Rodiņa
 

Kā konstitucionālā kontrole tiek īstenota Igaunijā

Mag.iur. Anita Rodiņa, LU Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedras lektore, – “Latvijas Vēstnesim”

RODINAMB.JPG (12567 bytes)
Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Nobeigums.

Sākums “JV” 25.11.2003., Nr. 42

Pirmo reizi Igaunijas konstitucionālās kontroles vēsturē tiesības vērsties Augstākajā tiesā ir paredzētas arī personām. Parasti personas konstitucionālā kontrolē var iesaistīties ar konstitucionālās sūdzības palīdzību. Šajā ziņā arī Igaunija nav izņēmums, un valstī tiek uzsvērts, ka, dodot tiesības vērsties Augstākajā tiesā arī personām, Igaunija ir radījusi konstitucionālo sūdzību.33 Konstitucionālā sūdzība, kas nu jau plaši ir pazīstama Latvijā, ir tiešs un efektīvs personas konstitucionālo tiesību un brīvību aizsardzības līdzeklis.34 Taču, salīdzinot konstitucionālo sūdzību Eiropas valstīs un Igaunijas sūdzības modeli, jāsecina, ka tās iespējas personām, kādas paredz Konstitucionālās kontroles tiesas procesa likuma 3. nodaļa, ir pavisam minimālas. Likums (16.–18.pants) nosaka triju veidu individuālas sūdzības, kuras 10 dienu laikā no lēmuma spēkā stāšanās brīža var iesniegt noteiktas personas, ievērojot, ka visām sūdzībām ir jābūt ar subjektīvu raksturu jeb ar mērķi aizsargāt savas tiesības.35 Pirmkārt, sūdzības var iesniegt personas, kuru tiesības ir aizskāris parlamenta lēmums (nevis likums). Otrkārt, personas Augstākā tiesā var apstrīdēt arī Valsts prezidenta lēmumus par personas iecelšanu vai atcelšanu no amata. Treškārt, parlamenta loceklis, alternatīvais loceklis un arī frakcija var vērsties pret noteiktiem Konstitucionālās kontroles tiesas procesa likumā (17.pantā) uzskaitītiem parlamenta Prezidija lēmumiem: ar kuriem tiek lemts par vietu sadalījumu pastāvīgās komisijās; frakciju un izmaiņu tajās reģistrēšanu; likumprojektu, interpelāciju un rakstveida jautājumu atbilstību noteiktām prasībām; par parlamenta locekļa pilnvaru apturēšanu un alternatīvā parlamenta locekļa pilnvaru apstiprināšanu; par parlamenta locekļu pilnvaru atjaunošanu, ja tas beidzis pildīt prezidenta vai arī valdības locekļa pienākumus, vienlīdz lemjot par tā aizstājēju pilnvaru izbeigšanu; par alternatīvā parlamenta locekļa apstiprināšanu, ja pirms termiņa izbeigušās parlamenta locekļa pilnvaras.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Iveta Zveja
Nāk Latvijas Juristu dienas - 2003
Dienas un darbi
Izsludinātie likumi
Elīna Čakste-Rāzna
Par Vācu-Latviešu juristu biedrības sanāksmi
Par nepareiza Krimināllikuma panta piemērošanu notiesātajam
AUTORU KATALOGS