ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Jau vairākus mēnešus sabiedrībā notiek diskusijas par dažādiem centieniem pārskatīt pašvaldību darbības tiesisko regulējumu. Tiek apspriests Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) izstrādātais Pašvaldību likumprojekts un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) Pašvaldību likumprojekts. Kaut arī nosaukums abiem likumprojektiem ir vienāds, pēc satura tie ir atšķirīgi. Esmu dzirdējis salīdzinājumu, ka LPS likumprojekts ir uzrakstīts pašvaldību iedzīvotājiem, bet RAPLM – pašvaldību kontroles palielināšanai.
Ņemot vērā sabiedrībā pastāvošo plašo rezonansi, ko izraisījuši šie likumprojekti, centīšos paskaidrot dažu RAPLM likumprojektā (turpmāk – likumprojekts) iekļauto jautājumu regulējuma būtību, kas atšķiras no spēkā esošā likuma “Par pašvaldībām”, un mēģināšu atspēkot apgalvojumus, ka atsevišķi likumprojektā iekļautie jautājumi ir absurdi un orientēti tikai uz pašvaldību kontroles palielināšanu.
Kopš likuma “Par pašvaldībām” pieņemšanas 1994.gada 9.jūnijā ir notikušas būtiskas pārmaiņas tiesību sistēmā, kas lielā mērā ir saistītas ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma spēkā stāšanos 2003.gadā. Ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma pieņemšanu pašvaldību institūcijas kā pastarpinātās pārvaldes iestādes ietvertas vienotā sistēmā ar tiešās pārvaldes iestādēm. Likums “Par pašvaldībām” šobrīd saturiski neatbilst izpratnei par pašvaldību vietu un lomu valsts pārvaldē, tas ir morāli un juridiski novecojis.¹
Ir radusies nepieciešamība pēc likuma, ar kuru tiks nodrošināta demokrātiska, tiesiska, efektīva, atklāta un sabiedrībai pieejama pašvaldību darbība. Ir nepieciešams likums, kurā būtu:
1) atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam precizēta pašvaldību vieta valsts pārvaldē;
2) piedāvāts optimāls pašvaldību kompetences modelis;
3) pēc iespējas pašvaldībās nodalīta lēmējvara un izpildvara, paplašinot izpildvaras kompetenci;
4) sakārtota pašvaldības lēmumu sistēma;
5) paplašinātas iedzīvotāju tiesības iesaistīties pašvaldības darbā un nodrošināts pašvaldības darbības “caurspīdīgums”;
6) piedāvāts citu ar pašvaldību darbību saistītu jautājumu regulējums iedzīvotāju ineteresēs.