Kad jāceļ prasība starptautiskās sabiedrības interesēs
Kas ir valstu erga omnes pienākumi
Dipl.iur. Ieva Kalniņa, Eiropas Universitātes institūta (Florence) LLM programmas studente, Debora Pāvila, LU Juridiskās fakultātes studente, – “Jurista Vārdam”
 Ieva Kalniņa Foto: no personiskā arhīva |
1. Erga omnes koncepta būtība un vēsturiskā attīstība
Starptautiskās tiesības izveidojās un vismaz līdz 19.gadsimtam turpināja darboties kā valstu dabisko tiesību kopums. Šīs starptautisko tiesību izpratnes atavisms ir pieņēmums, ka valstij ir prasības tiesība tikai tad, ja ir aizskarta tās individuāla tiesība. Turklāt starptautiskās tiesības to tradicionālajā izpausmē lielākoties bija izteikti divpusēju starpvalstu attiecību komplekss. To ilustrē, piemēram, lēnā daudzpusējo līgumu attīstība. Pat 18.gadsimta otrajā pusē, slēdzot daudzpusējos līgumus, nebija skaidrs, ka tiesiskās attiecības, kuras rodas šādu līgumu rezultātā, ir daudzpusējas. Daudzpusējais līgums bija tikai līdzeklis, lai apkopotu esošās vai radītu jaunas divpusējas tiesiskās attiecības.1
Attiecīgi arī valsts atbildības sfērā tradicionālā starptautisko tiesību teorija paredzēja starptautiskās atbildības pastāvēšanu tikai starp starptautiskajā pārkāpumā vainīgo valsti un tieši cietušo valsti, lai gan jau Hugo Grocijs, viens no pirmajiem starptautisko tiesību speciālistiem, ir norādījis, ka “viennozīmīgi daudz cēlāk ir atriebt citiem nodarītās pārestības nekā pašam sev nodarīto netaisnību”.2
Tomēr starptautiskās tiesības to attīstībā pamazām nonāca arī līdz jautājumam par tiesību celt prasību visas sabiedrības interesēs jeb prasību erga omnes (kā pret visiem – latīņu val.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes