Par vienādām abu dzimumu tiesībām un pienākumiem
Mag. iur. Māris Badovskis, Labklājības ministrijas Darba departamenta Darba tiesisko attiecību nodaļas vadītājs un Darba likuma izstrādes darba grupas loceklis, un Zv. adv. Juris Radzēvičs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs, "Latvijas Vēstnesim"
Foto: Arnis Blumbergs, "LV"
— Šā gada 26. janvārī Rēzeknes tiesa acīmredzot pirmo reizi Latvijā izskatīja strīdu, kurā prasītāja savu prasību pret darba devēju par darba līguma nosacījumu atzīšanu par spēkā neesošiem un darba samaksas piedziņu pamatoja ar to, ka viņa tikusi diskriminēta sava dzimuma dēļ un arī tādēļ, ka bijusi arodbiedrības biedre. Rēzeknes tiesa šo prasību apmierināja, bet Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 19. maijā noraidīja ("Jurista vārds" abus spriedumus publicē pilnībā). Jūs, Radzēviča kungs, esat prasītājas pārstāvis. Kādi ir šīs prasības iemesli un vai jūs esat nolēmuši prasību pārsūdzēt arī Latvijas Republikas Augstākajā tiesā?
J. Radzēvičs : — Tieši tā — prasības pamatā bija Dagmāras Abramovas nepamatota diskriminācija darba vietā, kas izpaudās kā nevienāda attieksme pret viņu kā sievieti salīdzinājumā ar viņas kolēģiem vīriešiem. Savu prasību mēs balstījām uz Latvijai saistošām starptautiskām normām un pašlaik spēkā esošā Latvijas Darba likumu kodeksa pirmo pantu, kas nosaka, ka "Latvijas Republikā fiziskajām personām darba tiesiskajās attiecībās nodrošināta līdztiesība neatkarīgi no rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelšanās un mantiskā stāvokļa".
Prasība sastāv no divām daļām. Pirmkārt par to, lai atzītu par spēkā neesošiem 1999.gadā izdarītos darba līguma grozījumus, jo tie būtiski pasliktināja Dagmāras Abramovas stāvokli, viņai turpinot veikt tos pašus pienākumus, uzņēmumā nenotiekot nekādām būtiskām pārmaiņām. Turklāt šo darba līguma grozījumu parakstīšanas brīdī prasītāja domāja, ka ar šādiem līguma noteikumiem savas garantijas faktiski nostiprinās, tātad maldījās.
Otra prasības daļa skar jau pieminēto diskrimināciju pamatojoties uz darbinieka dzimumu. D. Abramova arī pēc šo līguma nosacījumu (grozījumu) parakstīšanas bija spējīga darīt to, ko bija darījusi līdz tam, taču viņai to vienkārši neļāva darīt. Turklāt viņai tika nepamatoti noteikta darba samaksas sistēma, kas atšķīrās no iepriekšējās, pārējiem brigādes locekļiem — vīriešiem — darba samaksas sistēmu nemainot.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes