ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Administratīvā akta forma un sastāvdaļas

Jautrīte Briede, AT Administratīvo lietu departamenta senatore, LU Juridiskās fakultātes lektore, – “Jurista Vārdam”

Foto: no personiskā arhīva

Šajā rakstā dots kopš šī gada 1. februāra spēkā esošā Administratīvā procesa likuma 67. panta komentārs. Komentējamais pants nosaka:

67. pants. Administratīvā akta forma un sastāvdaļas

(1) Administratīvo aktu izdod rakstveidā, izņemot šā likuma 69.pantā minētos gadījumus.
(2) Rakstveidā izdots administratīvais akts satur šādas sastāvdaļas:
1) iestādes nosaukums un adrese;
2) adresāts (fiziskajai personai — vārds, uzvārds, dzīvesvieta vai citas ziņas, kas palīdz identificēt personu; juridiskajai personai — nosaukums, adrese, reģistrācijas numurs);
3) ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, — iesniedzēja prasījums;
4) administratīvā procesa dalībnieku viedokļi un argumenti, ja tādi ir izteikti;
5) faktu konstatējums;
6) administratīvā akta pamatojums, it sevišķi ietverot lietderības apsvērumus (65. un 66.pants);
7) atsevišķs piemēroto tiesību normu uzskaitījums (norādot arī normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu);
8) adresātam uzliktais tiesiskais pienākums (noteikta rīcība vai noteiktas rīcības aizliegums) vai tam piešķirtās, apstiprinātās vai noraidītās tiesības;
9) norāde, kur un kādā termiņā šo administratīvo aktu var apstrīdēt vai pārsūdzēt.
(3) Administratīvā akta faktu konstatējuma daļā norāda pierādījumus, uz kuriem pamatoti secinājumi, un argumentus, uz kuru pamata pierādījumi noraidīti.
(4) Iestāde administratīvo aktu pamato ar Satversmi, likumiem, Ministru kabineta noteikumiem vai pašvaldību saistošajiem noteikumiem, starptautisko tiesību vai Eiropas Savienības (Kopienu) normām, kā arī vispārējiem tiesību principiem. Pamatojumā norāda attiecīgā ārējā normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu.
(5) Administratīvā akta pamatojumā iestāde var izmantot argumentus, kas izteikti publicētos tiesas spriedumos un juridiskajā literatūrā, kā arī citā speciālajā literatūrā.
(6) Iestāde nedrīkst pamatot administratīvo aktu ar iekšējo normatīvo aktu. Ja iestāde ir piemērojusi iekšējo normatīvo aktu, to administratīvā akta pamatojumā min, norādot iekšējā normatīvā akta izdevēju, izdošanas datumu, nosaukumu un piemēroto tiesību normu. Šai norādei ir informatīvs raksturs.
(7) Ja iestāde pilnībā apmierina iesniedzēja prasījumu un citi administratīvā procesa dalībnieki nav izteikuši atšķirīgu viedokli, šā panta otrās daļas 4., 6. un 9.punktā minētās ziņas nav nepieciešamas.

Administratīvā procesa likuma (turpmāk tekstā APL) 67. pants ietver pamatojuma principu, kas ir viens no tiesiskas valsts pamatprincipiem, Eiropas Padomes administratīvā procesa principiem, kā arī viens no Eiropas Savienības tiesību pamatprincipiem. Pamatojumu uzskata arī par modernas valsts pārvaldes pazīmi, kad indivīds tiek uztverts par līdzvērtīgu partneri, nevis tikai par pavalstnieku.¹
Ar pamatojumu plašākā nozīmē jeb pamatojuma principu saprot faktisko un tiesisko apstākļu, kā arī lietderības apsvērumu norādi administratīvajā aktā.² Par pamatojumu šaurākā nozīmē runā kā par lietderības apsvērumu izskaidrošanu. Administratīvā procesa likumā pamatojums šaurākā nozīmē ietverts šā panta otrās daļas 6. punktā un piektajā daļā, savukārt pamatojums plašākā nozīmē izriet no visām šā panta daļām.

1. Pamatojuma princips

Pamatojuma pienākums līdzīgi kā citi tiesiskas valsts pamatprincipi izriet no Latvijas Republikas Satversmes 1. panta. Pamatojuma princips saistīts arī ar Latvijas Republikas Satversmes 92. pantu, kas nosaka, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumīgās intereses taisnīgā tiesā.