ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Par prokuratūras darbu aizvadītajā gadā

Latvijas Republikas ģenerālprokurors Jānis Maizītis

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Pagājis gads, kopš prokuratūra publiski atskaitījās par darbu 2002.gadā – par paveikto, aktuālām tendencēm prokuroru ikdienā un mērķiem, ko nepieciešams sasniegt. Vēlos atgādināt prokuratūras attīstības stratēģijas un mērķus, ko nepieciešams īstenot arī turpmāk, tuvinoties iespējamai pilnībai, tie ir – profesionālisma paaugstināšana jebkura noziedzīga nodarījuma kriminālvajāšanā un valsts apsūdzības uzturēšanā; neapšaubāms godīgums; saprātīgi apcietinājuma un pirmstiesas izmeklēšanas termiņi; vienkāršotu pirmstiesas izlemšanas formu plašāka piemērošana; pieaugot darba efektivitātei, ieekonomētā prokuroru darba laika novirzīšana aktuālo noziedzīgo ekonomisko nodarījumu izmeklēšanai.
2003.gadā padarītais jāanalizē pēc šiem kritērijiem, apzinoties vēsturisko brīdi un atbildību, kāda tā ir pašlaik. Prokuratūrā, tāpat kā jebkurā Latvijas tiesībsargājošā iestādē, ir pozitīvas attīstības tendences un arī negatīvas iezīmes, tādēļ svarīgi redzēt to savstarpējo saistību un apjomu. Iepriekš runājām par apziņu, ka Latvijas valsts tuvinās iestāšanās brīdim Eiropas Savienībā un NATO. Šobrīd mēs jau runājam par konkrētiem datumiem, kad Latvija sāk dalību abās starptautiskajās organizācijās, un es to uztveru kā papildu prasības prokuroru darbam Latvijā. Loģiski, ka jebkurā savienībā tās dalībnieki savstarpēji tiek salīdzināti. Mums visiem jācenšas, lai Latvijas prokuroru paveiktais tiktu novērtēts pozitīvi. Esmu pārliecināts, ka lielākā daļa prokuroru ir spējīga strādāt paaugstinātu prasību gaisotnē, veikt savus pienākumus tādā profesionālā līmenī, par kuru vēl paši šobrīd šaubās.
Svarīgi, lai prokuratūras iestāžu kolektīvos dominētu apziņa par spējām strādāt labāk, pozitīvus rezultātus sasniedzot, ievērojot samērības un saprātības principus kriminālprocesuālo piespiedlīdzekļu izvēlē, respektējot cilvēktiesības un pamatbrīvības.
Prokuratūra strādā atklātības apstākļos, un tas jāapzinās mūsu kolēģiem. Šeit es, protams, nedomāju atklātību konkrētu krimināllietu izmeklēšanā, kur vienmēr jāievēro Latvijas KPK 130.panta prasības. Bet nedrīkst apvīt ar noslēpumainību prokuratūras ikdienas darba tendences. Par to, ka prokuratūru darbam ir nepieciešama augsta atklātības pakāpe, tika runāts arī Pirmajā pasaules valstu ģenerālprokuroru sanāksmē, kas notika šogad Gvatemalā. Tas nav jāuztver kā pašmērķis, bet kā garants, lai prokurors savus darba pienākumus varētu pildīt godīgi un neatkarīgi, it sevišķi, ja tiek konstatēti jebkādi centieni ietekmēt prokuroru darbu. Tieši pretdarbība un centieni ietekmēt prokuroru darbu bija jautājums, kas arī tika diskutēts minētajā pasaules ģenerālprokuroru sanāksmē. 75 valstu ģenerālprokurori nonāca pie kopīga secinājuma, ka nepieciešams izveidot starptautisku prokuroru organizāciju ar patstāvīgu pārstāvniecību ANO. Prokuroru izmeklēšanas neatkarības nodrošināšana tika minēta tikpat bieži kā cīņa ar organizēto noziedzību, terorismu un korupciju. Tas ir ļoti nozīmīgs apstāklis, ka prokuratūru visaugstākajā pārstāvniecībā tiek runāts par iespēju neatkarīgi un objektīvi veikt jebkuru izmeklēšanu.
Neapšaubāms kritērijs prokuroru darbam mūsdienās ir arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu pārzināšana un izpratne.