Romas statūtu ietekme uz nacionālajām tiesībām
Romas statūtu ietekme uz nacionālajām tiesībām
Mag.iur. Inga Krekele, Baltijas Krievu institūta Tiesību zinātņu katedras lektore, – “Jurista Vārdam”
 Foto: no personiskā arhīva |
Raksta pamatā ir maģistra darbs, kura zinātniskā vadītāja ir Starptautiskās krimināltiesas tiesnese profesore Anita Ušacka un recenzents Satversmes tiesas tiesnesis profesors Romāns Apsītis.
Starptautisko tiesību un nacionālo tiesību normu mijiedarbība piesaista paaugstinātu tiesību teorijas un konstitucionālo tiesību speciālistu uzmanību. To var izskaidrot ar pieaugošo valstu sadarbību un jaunu starptautisku organizāciju izveidošanos. Tomēr daudzi jautājumi prasa pilnīgāku risinājumu. Starptautisko tiesību teorijā pastāv vairāki viedokļi, kuros apskatīts jautājums par starptautisko un nacionālo tiesību attiecībām. Galvenie no tiem – monistu un duālistu doktrīnas, kas pārstāv pretējus uzskatus.Starptautisko un nacionālo tiesību mijiedarbība tiek aplūkota, analizējot viena patstāvīga starptautisko tiesību subjekta – Starptautiskās krimināltiesas (turpmāk SKT) – izveidošanu un tās statūtu ietekmi uz nacionālajām tiesībām, kā arī ņemot vērā dažādu valstu pieredzi statūtu ratifikācijā.
Starptautiskās krimināltiesas statūtu analīze ir nozīmīga ar to, ka tie ieņem nozīmīgu un līdz šim neaizpildītu vietu starptautisko tiesību sistēmā. Tiesai ir jurisdikcija pār indivīdiem atšķirībā no Starptautiskās justīcijas tiesas, kura nodarbojas ar valstu atbildību saistītiem jautājumiem. Bez tam atšķirībā no tribunāliem, kurus dibināja ANO Drošības padome uz ad hoc bāzes, piemēram, bijušās Dienvidslāvijas un Ruandas Starptautiskais kriminālais tribunāls, Starptautiskās krimināltiesas jurisdikcija nav ierobežota ar darbību tikai kāda konflikta vai režīma pastāvēšanas laikā. Tomēr Romas statūtu 11.pants paredz, ka SKT darbojas tikai pār tiem noziegumiem, kas pastrādāti pēc statūtu stāšanās spēkā, tātad pēc 2002.gada 1.jūlija.
Romas statūtu ratifikācijas un ieviešanas procesam pasaulē ir liela ietekme uz valstu nacionālo likumdošanu. Daudzām valstīm jānostiprina likumdošanas kapacitāte, lai varētu ierosināt lietas pret genocīdā, kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci apsūdzētām personām. Šis globālais process palīdzēs nostiprināt valdību spējas saukt kara noziedzniekus pie atbildības. Tādā veidā, pat pirms SKT sāk savu pirmo izmeklēšanu, Romas statūtiem ir nozīmīga izglītojoša un tiesības attīstoša ietekme.
Lai gan Latvija SKT statūtus ir ratificējusi jau 2002.gadā, tomēr tiesību speciālistu domas dalās jautājumā par to, vai ir nepieciešami Satversmes grozījumi.
Valstīm, kas ievieš statūtus, jānosaka, vai atspoguļot viņu pienākumus vienotā normatīvā dokumentā vai veikt grozījumus vairākos normatīvos aktos, vai arī piemērot abas šīs pieejas. Daudzas valstis saskārās ar būtiskām pretrunām konstitūciju nosacījumos un Romas statūtu normās.
Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes
0