ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

1. Jēdziens un nozīme. Darbiniekam, kurš vēlas apstrīdēt darba tiesisko attiecību izbeigšanu vai darba līguma grozīšanu, uzskatot, ka šīs attiecības tikušas izbeigtas vai darba līgums ticis grozīts prettiesiski, savas aizskartās tiesības jāaizsargā tiesas kārtībā.
Kā noteikts Darba likuma (turpmāk – DL) 122.p., darba līguma uzteikšanas gadījumā darbinieks viena mēneša laikā var celt “prasību par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu”, bet citos darba tiesisko attiecību izbeigšanas gadījumos – “prasību par atjaunošanu darbā” (sk. arī Darba strīdu likuma 7.p.3.d.1.pk.). Arī tad, ja darba līgums ticis grozīts DL 98.p. noteiktajā kārtībā, darbinieks viena mēneša laikā var celt “prasību par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu” (tas izriet no DL 98.p.4.d., 122.p.2.teik., 124.p.2.d., 126.p.2.d. un Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) 620.p.6.d.). Prettiesiski īstenotas darba līguma grozīšanas rezultātā tāpat tiek pārkāpta darbinieka tiesība “turpināt darba tiesiskās attiecības” (tiktāl burtiski sk. DL 122.p.), taču šajā gadījumā – atšķirībā no darba tiesisko attiecību prettiesiskas izbeigšanas gadījuma – tiek pārkāpta darbinieka tiesība turpināt darba tiesiskās attiecības “atbilstoši iepriekšējiem darba līguma noteikumiem”.¹ Jāpiebilst, ka darba tiesisko attiecību izbeigšanas vai darba līguma grozīšanas “prettiesiskums” neiestājas pats no sevis. Tāpēc gadījumā, ja darbinieks bez attaisnojoša iemesla nokavē DL 122.p. noteikto prasības termiņu, darba tiesisko attiecību izbeigšana (darba līguma grozīšana) uzskatāma par tiesiski pamatotu un spēkā esošu.