ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Dipl.iur. Ivonna Štrauhmane – “Jurista Vārdam”

Foto: no personiskā arhīva

Eiropas Kopienas izveidošanas sākotnējais mērķis bija panākt dalībvalstu ekonomiku arvien ciešāku integrāciju, radot dalībvalstīs vienoti orientētu ekonomikas politiku, un izveidot Rietumeiropas valstu kopēju tirgu, likvidējot visus šķēršļus, kas pastāv šo valstu savstarpējā tirdzniecībā, ieviešot brīvu preču, personu, pakalpojumu un kapitāla kustību. Kopējā tirgus izveidošanas mērķis bija nodrošināt dalībvalstu tautsaimniecību augšupeju.¹ Brīva personu un pakalpojumu kustība ir būtisks vienotā iekšējā tirgus pastāvēšanas elements.² Brīva personu kustība (free movement of persons) ir viena no četrām Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā minētajām brīvībām. Brīvas personu kustības princips nozīmē: pieņemt faktiskos darba piedāvājumus, šajā nolūkā brīvi pārvietojoties Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā, un darba nolūkos uzturēties jebkurā dalībvalstī; veikt profesionālo darbību pašnodarbinātas personas statusā, kā arī dibināt un vadīt uzņēmumus citā Eiropas Savienības dalībvalstī, īstenojot ekonomiskas aktivitātes savā vārdā; sniegt, kā arī saņemt pakalpojumus citā Eiropas Savienības dalībvalstī.
Reglamentētā jurista profesija Eiropas Savienībā, uz kuru attiecas brīva personu kustība un pakalpojumu sniegšanas brīvība, ir advokāta profesija. Brīvību sniegt, kā arī saņemt pakalpojumus citā Eiropas Savienības dalībvalstī nosaka brīvas personu kustības princips, taču pakalpojumu sniegšanas un saņemšanas brīvība tiek skatīta brīvas pakalpojumu kustības ietvaros.³
Detalizēti noteikumi attiecībā uz brīvu personu kustību⁴ ietverti šādos Eiropas Kopienas dibināšanas līguma pantos:
1) brīva darbinieku kustība (free movement of workers): 48.–51. pants (tagad 39.–42. pants⁵);
2) nodibināšanās tiesības (freedom of establishment): 52.–58. pants (tagad 43.–48. pants).
Brīva personu kustība attiecas tikai uz fiziskām un juridiskām personām no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, citiem vārdiem sakot, tā nevar notikt vienas un tās pašas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā.⁶
Brīva personu kustība attiecas tikai uz Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem.⁷ Ar Māstrihtas līgumu⁸ tika ieviesta Savienības pilsonība, kas ir Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem. Brīvas personu kustības mērķis ir sniegt ieguldījumu kopējā tirgus izveidošanā, kur Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem tiek dota iespēja veikt ekonomiskas aktivitātes, nodibinoties vai sniedzot pakalpojumus jebkurā vietā Eiropas Kopienas teritorijā.