ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

27. Aprīlis 2004 /Nr.16 (321)

Kā advokātam dibināt praksi citā Eiropas Savienības dalībvalstī

Kā advokātam dibināt praksi citā Eiropas Savienības dalībvalstī

Dipl.iur. Ivonna Štrauhmane – “Jurista Vārdam”

Nobeigums. Sākums
“JV” Nr.15, 20.04.2004.

STRAUHMANE.PNG (81574 bytes)
Foto: no personiskā arhīva

Uzņēmējai dalībvalstij ir tiesības prasīt, lai advokāts, kas praktizē, izmantojot savas mītnes valsts profesijas nosaukumu, norādītu attiecīgo mītnes dalībvalsts55 profesionālo organizāciju, kuras biedrs ir attiecīgais advokāts, vai norādītu attiecīgo tiesu, pie kuras viņam ir tiesības praktizēt saskaņā ar mītnes dalībvalsts nacionālo likumdošanu. Tāpat uzņēmējai dalībvalstij ir tiesības prasīt, lai advokāts, kas praktizē, izmantojot savas mītnes valsts profesijas nosaukumu, norādītu reģistrācijas faktu attiecīgajā kompetentajā iestādē.56
Advokātam, kas praktizē, izmantojot savas mītnes valsts profesijas nosaukumu, un vēlas iegūt tiesības praktizēt, izmantojot attiecīgās valsts profesijas nosaukumu57, ir tiesības pieteikties uz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas procedūru saskaņā ar direktīvas 89/48/EEC prasībām.58
Advokāts, kas vismaz trīs gadus efektīvi un regulāri nepārtrauktā periodā veicis profesionālo darbību uzņēmējā dalībvalstī, izmantojot savas mītnes valsts profesijas nosaukumu, un sniedzis juridiskās konsultācijas par uzņēmējas dalībvalsts nacionālo likumdošanu un par Eiropas Kopienas tiesībām, un vēlas iegūt tiesības praktizēt, izmantojot attiecīgās valsts profesijas nosaukumu, tiek atbrīvots no prasības pabeigt adaptācijas periodu, kas nepārsniedz trīs gadus, vai veikt kvalifikācijas atbilstības pārbaudi59. Šādā gadījumā advokātam jāiesniedz uzņēmējas dalībvalsts kompetentajā iestādē attiecīgā informācija un jebkuri dokumenti, kas apliecina pārstāvību lietās un šo lietu kategoriju. Uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei ir tiesības pārbaudīt profesionālās darbības efektivitāti un regularitāti, kā arī nepieciešamības gadījumā lūgt attiecīgo advokātu sniegt mutiski vai rakstveidā paskaidrojumus vai papildu informāciju. Ja netiek iesniegti pierādījumi, kas apliecina advokāta profesionālo darbību uzņēmējā dalībvalstī vismaz trīs gadus ilgā laika posmā, uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde var pieņemt lēmumu par atteikumu atbrīvot no prasības pabeigt adaptācijas periodu, kas nepārsniedz trīs gadus, vai veikt kvalifikācijas atbilstības pārbaudi. Minētajam lēmumam jābūt motivētam, un nacionālajā likumdošanā jāparedz iespēja šādu lēmumu pārsūdzēt apelācijas kārtībā.60
Uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde var piešķirt tiesības praktizēt, izmantojot attiecīgās valsts profesijas nosaukumu, advokātam, kas vismaz trīs gadus efektīvi un regulāri nepārtrauktā periodā veicis profesionālo darbību uzņēmējā dalībvalstī, izmantojot savas mītnes valsts profesijas nosaukumu, taču sniedzis juridiskās konsultācijas par uzņēmējas dalībvalsts nacionālo likumdošanu periodā, kas mazāks par trīs gadiem, atbrīvojot attiecīgo advokātu no prasības pabeigt adaptācijas periodu, kas nepārsniedz trīs gadus, vai veikt kvalifikācijas atbilstības pārbaudi. Minētais lēmums var tikt pieņemts saskaņā ar šādiem noteikumiem:
1) uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde izskata jautājumu, ņemot vērā trīs gadu laikā efektīvi un regulāri nepārtrauktā periodā veikto profesionālo darbību, zināšanas un profesionālo pieredzi par uzņēmējas dalībvalsts nacionālo likumdošanu, lekciju vai semināru apmeklēšanu par uzņēmējas dalībvalsts nacionālo likumdošanu, tai skaitā par profesionālās uzvedības noteikumiem;
2) attiecīgajam advokātam jāiesniedz uzņēmējas dalībvalsts kompetentajā iestādē attiecīgā informācija un jebkuri dokumenti, kas apliecina pārstāvību lietās un šo lietu kategoriju.
Lai novērtētu un pārliecinātos par attiecīgā advokāta efektīvi un regulāri nepārtrauktā periodā uzņēmējā dalībvalstī veikto profesionālo darbību, kā arī novērtētu viņa spējas turpināt minēto profesionālo darbību, uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde organizē interviju.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Leonards Pāvils, Uldis Ķinis, Kārlis Valdemiers, Edīte Knēgere, Pēteris Dzalbe, Ilgvars Jaunģelže, Ernests Joksts, Svetlana Beļajeva, Juris Kāvis
Skaidrojumi. Viedokļi
Latvijas tiesu sistēmā notiek pozitīvas pārmaiņas
Informācija
Dienas un darbi
Rita Belousova
Informācija
Topošie juristi izglītojas starptautiskajās krimināltiesībās
Mārtiņš Lācis
Informācija
Saskaņā ar jauno kārtību reģistrē pirmo biedrību
Uldis Miķelsons
Skaidrojumi. Viedokļi
Elektronisko pierādījumu izmantošanas tiesiskie aspekti
AUTORU KATALOGS