Mag. iur. Sandra Kazaka, LPA lektore, – “Jurista Vārdam”
Nobeigums.
Sākums “JV’ Nr. 21, 8.06.2004.
Foto: Arnis Blumbergs, “LV”
|
Pamatojoties uz izlīgumu, lieta izbeidzama arī tiesas sēdē (LKPK 260. pants). Lai kriminālprocesu varētu neturpināt, pamatojoties uz izlīgumu, vienlaikus jāpastāv trīs nosacījumiem – pret to neiebilst persona, kas izdarījusi noziedzīgo nodarījumu, vai arī tās likumiskais pārstāvis; – ir izdarīts kriminālpārkāpums; – cietušais (precīzāk– persona, kurai radīts kaitējums) ir pilngadīgs.
Kriminālprocesa likuma projektā ir paplašinātas iespējas neturpināt kriminālprocesu, pamatojoties uz izlīgumu. Kriminālprocesa likumprojekta 370. pantā ir noteikts, ka izlīgt varēs persona, kas izdarījusi ne tikai kriminālpārkāpumu, bet arī mazāk smagu noziegumu, turklāt cietušais varēs būt arī nepilngadīga persona.
Ne spēkā esošajā likumā, ne projektā nav atrunāti jautājumi par to, vai var neturpināt tiesvedību lietā, pamatojoties uz izlīgumu, ja persona noziedzīgo nodarījumu ir izdarījusi atkārtoti. Izlīgums neuzliek arī nekādus obligāti izpildāmus pienākumus, piemēram, atlīdzināt nodarīto kaitējumu. Nav arī norādes, vai personai ir jāatzīst sava vaina. Te varētu runāt par sava veida prezumpciju. (Prezumpcija – pieņēmums, kas ļauj ar augstu ticamības pakāpi konstatēt noteikta fakta esamību, pamatojoties uz to, ka konstatēts cits fakts.) Mēs pieņemam, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, ja viņa piekrīt izlīgumam. Tomēr, tā kā izlīgums ir nereabilitējošs apstāklis, būtu diskutējams jautājums par lietas virzīšanu uz tiesu parastajā kārtībā, ja persona neatzīst savu vainu;
c) noziedzīgo nodarījumu izdarījis nepilngadīgais un ir konstatēti noziedzīgā nodarījuma izdarīšanai īpaši apstākļi, par nepilngadīgā personību iegūtas ziņas, kas mīkstina viņa atbildību. Šajā gadījumā procesa virzītājs papildus var pieņemt lēmumu par materiālu vai izbeigtas krimināllietas nosūtīšanu tiesai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai nepilngadīgajam.
