ŽURNĀLS Citu pieredze

Mag.iur. Sandra Šimkus, KNAB Korupcijas analīzes un pretdarbības metodikas izstrādes nodaļas galvenā speciāliste, – “Jurista Vārdam”

Foto: no personiskā arhīva

Raksta pamatā ir maģistra darbs “Juridiskās personas kriminālatbildības problēma”, kas tika aizstāvēts Policijas akadēmijas Krimināltiesību katedrā 2004.gada 15.aprīlī. Recenzente LU profesore Valentija Liholaja
Mūsdienās valstis aktīvi darbojas krimināltiesisko attiecību reglamentēšanas pilnveidošanā, par ko liecina jaunu kriminālkodeksu pieņemšana Austrijā, Francijā, Spānijā, Lietuvā, Igaunijā un citur, kā arī spēkā esošo krimināllikumu papildināšana un grozīšana. Šādu nepieciešamību nosaka noziedzības kvalitatīvās un kvantitatīvās izmaiņas pasaulē, jaunu, bīstamāku tās formu – organizētās noziedzības, terorisma, neatļautas narkotiku aprites, kibernoziegumu u.c. – rašanās un izplatība, kuros arvien biežāk tiek iesaistītas juridiskas personas. Noziedzības attīstības bīstamās tendences ir radījušas nepieciešamību nodrošināt juridiskas personas atbildību par minētajiem noziegumiem.
Arvien vairāk uzmanības korporāciju kriminālatbildībai pievērš arī starptautiskās organizācijas un institūcijas. Īpaši būtu jāmin Eiropas Padomes rezolūcijas un rekomendācijas, kas pieņemtas no 1979. līdz 1982.gadam.
Līdz šim Latvijas krimināltiesībās paredzēta tikai fiziskas personas kriminālatbildība. Turklāt visa krimināltiesību koncepcija Latvijā ir virzīta uz fiziskas personas izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem. Arī sodu noteikšanas principi un sodu sistēma vairāk atbilst fiziskas personas saukšanai pie kriminālatbildības. Bet, tā kā Latvija ir ANO dalībvalsts, 1.maijā tā kļuva arī par Eiropas Savienības dalībvalsti, un ir ratificējusi vairākas konvencijas, kuras uzliek pienākumu paredzēt juridiskas personas atbildību par noziegumiem, juridiskas personas atbildības pilnveidošana Latvijā ir kļuvusi par nepieciešamību.
Šajā rakstā tiks aplūkots, kā vairākās ārvalstīs (Igaunijā, Lietuvā, Francijā, Spānijā, Vācijā, Lielbritānijā, Ķīnas Tautas Republikā, ASV) tiek risināts juridiskas personas atbildības jautājums. Uzmanība tiks pievērsta arī to valstu tiesiskā regulējuma analīzei, kurās nav ieviesta juridiskas personas kriminālatbildība, jo viens no juridiskas personas kriminālatbildības nepieciešamības noliedzējiem prof. U.Krastiņš kā būtisku pretargumentu norādījis to, ka “autori nav pētījuši, kā rietumvalstu juridiskajā literatūrā pamatots viedoklis par juridiskās personas kriminālatbildību”.