ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

20. Jūlijs 2004 /Nr.27 (332)

Komercreģistra publicitāte

Komercreģistra publicitāte

Dipl. iur. EVIJA SLICĀNE, SIA “Juridiskais birojs Lapsa un partneri” juriste, – “Jurista Vārdam”


Foto: no personiskā arhīva

Nobeigums.
Sākums “JV” Nr.26, 13.07.2004.

Praksē gan varētu būt diezgan grūti nošķirt, kad trešā persona nav vainojama izsludināto ziņu nezināšanā un kur jau iestājas vaina, kas izpaužas kā viegla neuzmanība (nezināja, bet vajadzēja zināt). Juridiskajā literatūrā par šo jautājumu ir izteikti dažādi viedokļi:
1) Ir autori, kas uzskata, ka trešajai personai par ieraksta izdarīšanu ir jāuzzina no komercreģistra ieraksta vai arī vēlākais – no publikācijas. Proti, trešajai personai ir pienākums lasīt oficiālās publikācijas un zināt izsludinātās ziņas.23 Šādai argumentācijai īsti nevar piekrist. Ja prezumējam, ka jau ar izsludināšanu trešajai personai ir pienākums (vajadzēja) zināt izsludinātās ziņas, tas automātiski izslēdz iespēju – nevarēja zināt. Tādējādi 15 dienu “pārejas periodam” vairs nav praktiskas nozīmes un piemērojamības.
2) Ir izteikts viedoklis, ka vienkāršai izsludinātā ieraksta nezināšanai nevajadzētu piešķirt nozīmi un vajadzētu vadīties no tā, vai persona “pārejas periodā” ir iepazinusies ar komercreģistra ierakstiem vai arī pirms darījuma noslēgšanas ir tikusi informēta par faktisko tiesisko stāvokli.24 Arī šim viedoklim nevar piekrist, jo tādējādi, iespējams, nepamatoti tiktu aizskartas komersanta intereses, piemēram, sakarā ar atsauktā prokūrista vai valdes locekļa negodprātīgu rīcību. Proti, pastāv liela iespēja, ka trešā persona pirms darījuma slēgšanas nepieprasa informāciju no komercreģistra iestādes un nekādā citā veidā nav informēta par atsauktā prokūrista vai valdes locekļa pilnvarojuma izbeigšanu. Tādējādi saskaņā ar šo viedokli “pārejas periodam” varētu būt pārlieku paplašināta piemērojamība.
3) Kāds autors ir nonācis pie atziņas, ka trešā persona nevar atsaukties uz “nevarēja zināt izsludināto ziņu”, ja tā attiecīgo ziņu ir pozitīvi zinājusi, kaut ko ir dzirdējusi vai trešajai personai vajadzētu iedomāties par šādas ziņas esamību.25
4) Ir arī izteikts priekšlikums, pirmkārt, izvērtēt, kas tā ir par personu. Jāņem vērā, ka privātpersonas lielākoties nelasa oficiālo laikrakstu, savukārt komersanti ar lielu darījumu partneru skaitu vienkārši fiziski nespēj izsekot katrai publikācijai. Otrkārt, ir jāizvērtē, vai tiesiskās attiecības “pārejas periodā” tiek dibinātas pirmo reizi vai arī starp līdzējiem pirms tam jau bijušas darījumu attiecības. Proti, ja trešā perona ar attiecīgo personu (prokūristu vai valdes locekli) darījuma attiecībās stājas pirmo reizi, no trešās personas ir sagaidāma lielāka piesardzība, nekā no tādas personas, kura turpina uzsākto sadarbību.26
Kā redzams, praktiski nav iespējams sniegt definīciju tiem gadījumiem, kad izsludināto ziņu nezināšana “pārejas periodā” ir atvainojama (tas ir, kad trešā persona nav vainojama izsludināto ziņu nezināšanā). Līdz ar to katrs gadījums jāvērtē individuāli. Sevišķa uzmanība būtu jāpievērš ne tikai darījuma dalībniekiem (privātpersona vai komersants, pirmo reizi stājas tiesiskajās attiecībās vai jau ilgstoši sadarbojas), bet arī nodibināto tiesisko attiecību raksturam. Tā, piemēram, ja atsauktais prokūrists “pārejas periodā” trešajai personai piedāvā noslēgt darījumu, kas ekonomiski ir ļoti neizdevīgs prokūras devējam, nepieciešams izvērtēt, vai trešajai personai nevajadzēja rasties šaubām par prokūras spēkā esamību. Ja trešā persona, neskatoties uz acīmredzami aizdomīgiem noteikumiem, nav pārliecinājusies, vai prokūra nav atsaukta, un līgumu tomēr noslēgusi, atsaukšanās uz KCL 12.panta pirmās daļas otro teikumu nebūtu pieļaujama.
Lai arī ar “pārejas periodu” tiek pagarināta komersanta (vai citas personas, kuras interesēs ziņa bija ierakstāma) KCL 12.panta otrajā daļā noteiktā atbildība par šķietamo tiesisko stāvokli, trešajām personām izsludinātās ziņas tomēr nav saistošas tikai tiktāl, ciktāl tās pierāda, ka attiecīgās ziņas nav zinājušas un nevarēja zināt. Proti, pienākums pierādīt savu labticību gulstas uz pašu trešo personu (KCL 12.p. 1.d. ... ciktāl trešā persona pierāda, ka tā nezināja un nevarēja zināt attiecīgās ziņas). Līdz ar to, ja trešā persona nevar pierādīt savu labticīgumu, viņai izsludinātās ziņas būs saistošas jau ar izsludināšanas dienu.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Informācija
Jaunā datu sistēma veicinās informācijas pieejamību
Aivars Niedre
Skaidrojumi. Viedokļi
Par ko liecina grozījumi Krimināllikumā
Debora Pāvila
Skaidrojumi. Viedokļi
Valsts atbildība pret starptautisko kopienu
Juridiskā literatūra
Eiropas Savienības dokumenti 33 burtnīcās
Tiesību prakse
Par problēmām, piemērojot likumu "Par dzīvojamās telpas īri"
AUTORU KATALOGS