Jā vai nē – mantas konfiskācijai
Mg.iur. Agra Reigase, LU Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras lektore, – “Jurista Vārdam”
 Foto: no personiskā arhīva |
Izvērtējot Krimināllikuma lomu noziedzības apkarošanā, parasti tiek vērtēta tā stabilitāte un efektivitāte. 1998.gada 17.jūnijā Saeimas pieņemtā Krimināllikuma (spēkā no 1999.gada 1.aprīļa) ļoti neilgās (tikai piecu gadu) darbības laikā tajā jau izdarītas būtiskas izmaiņas, Saeimai pieņemot astoņpadsmit likumus par grozījumiem šajā likumā. Pārsteidz nepilnā pusgadā izdarīto grozījumu blīvums – 2004.gadā no janvāra līdz maijam vien Krimināllikums grozīts septiņas reizes, tai skaitā janvārī trīs reizes, bet maijā – divas. Kā zināms, Saeimas rīcībā joprojām atrodas ievērojams skaits priekšlikumu par grozījumu izdarīšanu Krimināllikumā.
Tiesību normu tapšana ir sarežģīts process. Likuma stabilitāti un efektivitāti nodrošina tikai tādas izmaiņas un grozījumi tajā, kas tiek izdarīti pēc vispusīgas un rūpīgas jau esošo normu piemērošanas analīzes, gūstot pārliecību par grozījumu nepieciešamību.1 Kā liecina likumdošanas prakse Latvijā, ne visi līdz šim Krimināllikumā izdarītie grozījumi bijuši pietiekami pamatoti un izvērtēti, balstīti uz esošo normu un to piemērošanas prakses analīzi, doktrīnas progresīvajām atziņām utt. Līdz ar to dažkārt nerodas pārliecība par izdarīto grozījumu nepieciešamību un spēju sasniegt mērķi. Šai aspektā pārdomas rada 2002.gada 20.jūnijā Ministru kabineta akceptētajā koncepcijā “Par izmaiņām sodu sistēmā” ierosinātais priekšlikums papildināt spēkā esošo sodu sistēmu ar jaunu pamatsodu – mantas konfiskāciju 2 un 2004.gada 12.februāra Saeimas likums “Grozījumi Krimināllikumā”, kas, atbalstot koncepciju, Krimināllikumā ievieš šo pamatsodu.3
Mantas konfiskāciju, kas pēc sava rakstura ir mantisks sods, saskaņā ar Krimināllikuma 36. un 42.pantu ar 2005.gada 1.janvāri, kad spēkā stāsies 2004.gada 12.februāra likums, varēs piemērot gan kā pamatsodu, gan kā papildsodu.
Mantas konfiskācija kā notiesātā īpašumā esošās mantas vai tās daļas piespiedu bezatlīdzības atsavināšana valsts īpašumā (Krimināllikuma 42.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes