ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Mg. iur. Andrejs Judins, sabiedriskās politikas centra “Providus” analītiķis, LPA Krimināltiesību katedras docents

Foto: no personiskā arhīva

2004.gada 29.oktobrī, pēc Ieslodzījuma vietu pārvaldes datiem, kopējais ieslodzīto personu skaits Latvijā bija 7614. Lielākā daļa no viņiem ir cilvēki, kuri atzīti par vainīgiem noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā un cietumos izcieš piespriesto brīvības atņemšanu. Līdztekus cietumos ir diezgan daudz to personu, kuri gaida tiesas dienu vai dienu, kad notiesājošs spriedums stāsies likumīgā spēkā. Šī gada 29.oktobrī Latvijas cietumos atradās 2631 apcietinātā persona. Atzīstot pozitīvo tendenci – desmit mēnešos apcietināto personu skaits Latvijā samazinājis par 513 cilvēkiem – jāņem vērā, ka pašlaik vairāk nekā trešdaļa ieslodzīto ir apcietinātās personas.
2002.–2004.gadā sabiedriskās politikas centrs “Providus” ar “Open Society Justice Initiative” finansiālu atbalstu veica pētījumu par apcietinājuma piemērošanu Latvijas kriminālprocesā. Citu projekta aktivitāšu vidū tika aptaujāti tiesneši, prokurori un izziņas izdarītāji. Mērķis – noskaidrot, kā lietu virzītāji izprot apcietinājuma būtību un kādas problēmas saskata apcietinājuma piemērošanā. Uz anketas jautājumiem atbildes sniedza 143 juristi, kuri sava darba ietvaros praktiski saskaras ar apcietinājuma piemērošanu, – 60 tiesneši un 83 izziņas izdarītāji un prokurori.
Atbilstoši Latvijas Kriminālprocesa kodeksam drošības līdzekļus, tai skaitā apcietinājumu, drīkst piemērot preventīvos nolūkos, proti, lai novērstu aizdomās turētā, apsūdzētā vai tiesājamā izvairīšanos no izmeklēšanas un tiesas, lai nepieļautu personas traucēšanu patiesības noskaidrošanai krimināllietā, lai novērstu krimināllietās liecinošo personu apdraudēšanu un ietekmēšanu, kā arī lai nodrošinātu sprieduma izpildi.