ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Dipl. iur. Māris Baltais, Konkurences padomes Lietvedības un metodoloģijas nodaļas vadītājs

Foto: no personiskā arhīva

Konkurences padomē samērā bieži tiek iesniegti tai nepiekritīgi iesniegumi, kā arī Konkurences likumā (turpmāk tekstā – KNL) noteiktajām prasībām neatbilstoši iesniegumi. Tas liecina, ka daudziem iesniedzējiem vēl nav pietiekami skaidra Konkurences padomes kompetence, un ne visi tirgus dalībnieki ir pienācīgi sapratuši juridiski pareizi un rūpīgi izstrādāta un noformēta iesnieguma svarīgo nozīmi savu tiesību un tiesisko interešu aizstāvībā. Kvalitatīva iesnieguma saņemšanā tieši ir ieinteresēta arī Konkurences padome. Nepilnvērtīgi, pavirši izstrādāti, noteiktām prasībām neatbilstoši iesniegumi neļauj Konkurences padomei iespējami ātri iegūt konkrēta nodarījuma objektīvai izvērtēšanai un jautājuma par lietas ierosināšanu ātrai un pamatotai izlemšanai nepieciešamo informāciju. Iesnieguma trūkumu novēršana prasa zināmu laiku. Lietas izpētes uzsākšana aizkavējas vai noteiktos gadījumos, ja trūkumi netiek novērsti, lieta netiek ierosināta. Lēmuma par lietas ierosināšanu savlaicība un pamatotība savukārt ietekmē KNL iespējamā pārkāpuma izmeklēšanas sekmes un personu tiesisko apziņu sakarā ar nodarījuma notikumu un tā izmeklēšanu valsts pārvaldes institūcijā.
Konkurences padomei nepiekritīgi iesniegumi lieki apgrūtina tās darbību, jo arī šādi iesniegumi ir jāizskata un jāsniedz motivēta atbilde. KNL 22.pantā noteikts, ka “šā likuma iespējamā pārkāpuma lietu ierosina uz: 1) iesnieguma pamata;2) Konkurences padomes iniciatīvas pamata; 3) citas institūcijas ziņojuma pamata.
Raksta autora mērķis ir izteikt savu viedokli par vairākiem ar lietas ierosināšanu uz iesnieguma pamata saistītiem jautājumiem un, iespējams, veicināt izpratni par šī procesa būtību un nozīmi, kā arī par to, cik svarīga loma jautājuma par lietas ierosināšanu savlaicīgā un pareizā izlemšanā ir iesniegumam. Mērķis ir veicināt iesniegumu par KNL noteikto aizliegumu iespējamo pārkāpumu juridiskās kvalitātes uzlabošanos.
Lietas ierosināšana ir administratīvā procesa pirmā stadija. Lietas izpēte nesākas pati no sevis līdz ar personas iesnieguma saņemšanu. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma (turpmāk tekstā – APL) 55.pantu un KNL 22.pantu lieta ir jāierosina. To nevar “vienkārši uzsākt”, t.i., uzsākt bez ierosināšanas akta pieņemšanas. Lietas ierosināšana ir izšķiršanās uzsākt lietvedību administratīvajā lietā. Lietas ierosināšanas kā pirmās obligātās administratīvā procesa stadijas uzdevums ir pārbaudīt ziņas par KNL pārkāpuma pazīmju esamību noteiktas personas darbībās (konkrētā nodarījumā) un izlemt jautājumu par lietas ierosināšanu.