ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

11. Janvāris 2005 /Nr.1 (356)

Šķīrējtiesas Latvijā: vajadzīgas radikālas pārmaiņas
8 komentāri

Šķīrējtiesas Latvijā: vajadzīgas radikālas pārmaiņas

Prof. Dr.habil.iur. Kalvis Torgāns
TORGANS01.PNG (97024 bytes)
Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Nav dūmu bez uguns

Latvija ir sasniegusi savdabīgu, ne viennozīmīgi vērtējamu rekordu –110 šķīrējtiesas mūsu mazajā valstī. Tas, ka aizritējušā gada pirmajā pusē vien tiesās saņemti 3033 pieteikumi par šķīrējtiesas nolēmumu piespiedu izpildi1 liecina, ka caur šķīrējtiesām virzās tūkstošos skaitāmi strīdi un tas atslogo tiesu sistēmu. Taču aizvien biežāk izskan kritika par šķīrējtiesu darba kvalitāti un nepieciešamību kaut ko darīt.2 Saeimā otrajā lasījumā izskatīti grozījumi Civilprocesa likumā (CPL) attiecībā uz šķīrējtiesu darbību. Lielos vilcienos pabeigta likumprojekta sagatavošana trešajam lasījumam. Un iepazīšanās ar projekta pašreizējo saturu lika šo rindu autoram ķerties pie rakstāmā, lai teiktu, ka iezīmētie grozījumi nedos ne būtisku uzlabojumu, ne drošību, ka šī pasaulē iecienītā strīdu noregulēšanas forma Latvijā arī turpmāk neizraisīs bažas un pārmetumus.
Ziņas par šķīrējtiesu darba kvalitāti Latvijā veidojas no informācijas drumslām, kas konfidencialitātes noteikumu apstākļos šur un tur izspraucas atklātībā. Tas, ka atsauksmes pārsvarā ir negatīvas attiecībā uz atsevišķām šķīrējtiesām, kā arī atsevišķiem spriedumiem, dod pamatu pieņēmumam, ka šķīrējtiesās likumība strīdu izšķiršanā cieš biežāk nekā valsts tiesu sistēmā. Tajā gan arī netrūkst negatīvu piemēru, kurus augstākas tiesu instances cenšas labot. Atšķirībā no šķīrējtiesnešu sastāva valsts tiesnešu korpuss ir veidojies pēc samērā stingriem kritērijiem, ar rūpīgu tiesneša amata pretendenta profesionālās sagatavotības un morālo īpašību vērtēšanu pirms Saeimas lēmuma.
komentāri (8)
8 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Leo
17. Septembris 2005 / 14:43
0
ATBILDĒT
Ceru, ka daudzus no K.T. priekslikumiem nenems vērā. Skīrējtiesas tomēr ir domātas komersantiem nevis patērējtājiem, un tieši šī iemesla dēļ nav jāpielāgo komersantu institūti "parastajiem cilvēkiem".

inga
14. Janvāris 2005 / 19:09
0
ATBILDĒT
tad jau kaut kas jaadara, nejau jaaseezh un visu laiku jaapiikst, a to pieradushi.....!!!!!!!
Arī jurists (no tiesas)
14. Janvāris 2005 / 17:26
0
ATBILDĒT
Mjāa! Ar tām šķīrējtiesām mums ir smagi!

Labi, ka Torgāns sācis par to runāt.

Manuprāt problēmas tajās šķīrējtiesās ir kadros, proti, tajos, kā mēdz saukt, "tiesnešos"! Nu kas tie par tiesnešiem! Tiesnesis ir tas, kurš ir cienīgs uzģērbt mantiju (lai kādā krāsā tā arī būtu) un tiesneša ķēdi. Domāju visiem zināms, cik ērkšķains ceļš līdz tam. Tie pārējie krūmu kantori gan ir garām!

Ja šķīrējtiesas grib strādāt, un kāds grib tajās taisnību meklēt, tad lai tie būtu uzņēmumi! Cūcības ir tad, ja bankas piespiež kredīta ņēmējus parakstīt līgumus ar nosacījumiem, ka strīdi ir risināmi tikai šķīrējtiesā. Kur tad paliek LR Satversmē garantētās katras personas tiesības uz taisnīgu, neatkarīgu un objektīvu tiesu! Bet te, - še Tev, Spreidumi nav pārsūdzami!!!
Edgars
14. Janvāris 2005 / 11:48
0
ATBILDĒT
To Scud parasti jau liek iekshaa draudziigaas shkjireejtiesas tobish taas kur straadaa chomi nu protams daunji arii ir liidz 2005. vareeja jebkursh dibinaat vajadzeeja tik iesniegumu aiznest uz TM.
Mārtiņš
12. Janvāris 2005 / 12:37
0
ATBILDĒT
Cik man ir zināms, tad nevienā Rietumeiropas valstī šķīrējtiesu spriedumi nav pārsūdzami valsts tiesā pēc būtības.
scud
12. Janvāris 2005 / 02:39
0
ATBILDĒT
Latvieshu 21.gs. sakaamvaards: "Nafig meeriit- griez uzreiz".
studente
11. Janvāris 2005 / 17:52
0
ATBILDĒT
Par skirejtiesas spriedumu parsudzibas iespeejaam ir jaskataas NY Konvencija, tur ari butu uzskaitiiti visi parsuudzeesanas gadiijumi, kurus ir jaapiemeero arii Latvijaa. Tiesa gan tas ir par starptautisko skiireejtiesu, bet loti liidziigi varetu visu izdariit arii nacionaalajaa meerogaa. Neko vairaak un plasaak arii nevajadzeetu - ir tomer jaaveido vienveidiiga prakse (arii par NY konvencijas piemeerosanu).

Un briiniskiigi, ka prof.Torgaans ir uzsaacis diskusiju par skiireejtiesaam, kura visticamaak apmeerus pienems tikai tad, kad likums buus pienemts un neko labot vairs nevarees.
scud
11. Janvāris 2005 / 12:03
0
ATBILDĒT
Uzskats- skjiireejtiesas ir taadi mazi "bandiitu" kantori. Tas par tiesu atslogoshanu ir ok, tachu primaari te izvirzaas cits faktors- vinne tas, kuram ir CASH! Lieta tiek izskatiita klaat njemot blakusapstaakljus, t.i. lietu var izskatiit absoluuts "daunis" izskataamaas lietas specialitaatee... un faktiski var buut taa, ka absoluutus stulbumus un achgaarnus spriedumus fiksee kaa normaalu paraadiibu, kaa lietu "taa tam buus buut".
visi numura raksti
Skaidrojumi. Viedokļi
Pagaidām lietu pret Latviju nav
Skaidrojumi. Viedokļi
Pieaug darba strīdu skaits
1 komentāri
Informācija
Noteikta uzņēmējdarbības riska nodeva
Informācija
Ko darīt ar lietiskiem pierādījumiem
2 komentāri
Informācija
Starpgadījums tiesā
AUTORU KATALOGS