Šķīrējtiesas Latvijā: vajadzīgas radikālas pārmaiņas
8 komentāri
Šķīrējtiesas Latvijā: vajadzīgas radikālas
pārmaiņas
Prof. Dr.habil.iur. Kalvis Torgāns
Nav dūmu bez uguns
Latvija ir sasniegusi savdabīgu, ne
viennozīmīgi vērtējamu rekordu –110 šķīrējtiesas mūsu mazajā valstī. Tas, ka
aizritējušā gada pirmajā pusē vien tiesās saņemti 3033 pieteikumi par
šķīrējtiesas nolēmumu piespiedu izpildi1 liecina, ka caur
šķīrējtiesām virzās tūkstošos skaitāmi strīdi un tas atslogo tiesu sistēmu.
Taču aizvien biežāk izskan kritika par šķīrējtiesu darba kvalitāti un
nepieciešamību kaut ko darīt.2 Saeimā otrajā lasījumā izskatīti
grozījumi Civilprocesa likumā (CPL) attiecībā uz šķīrējtiesu darbību. Lielos
vilcienos pabeigta likumprojekta sagatavošana trešajam lasījumam. Un iepazīšanās ar
projekta pašreizējo saturu lika šo rindu autoram ķerties pie rakstāmā, lai teiktu,
ka iezīmētie grozījumi nedos ne būtisku uzlabojumu, ne drošību, ka šī pasaulē
iecienītā strīdu noregulēšanas forma Latvijā arī turpmāk neizraisīs bažas un
pārmetumus.
Ziņas par šķīrējtiesu darba kvalitāti Latvijā veidojas no informācijas drumslām, kas konfidencialitātes noteikumu apstākļos šur un tur izspraucas atklātībā. Tas, ka atsauksmes pārsvarā ir negatīvas attiecībā uz atsevišķām šķīrējtiesām, kā arī atsevišķiem spriedumiem, dod pamatu pieņēmumam, ka šķīrējtiesās likumība strīdu izšķiršanā cieš biežāk nekā valsts tiesu sistēmā. Tajā gan arī netrūkst negatīvu piemēru, kurus augstākas tiesu instances cenšas labot. Atšķirībā no šķīrējtiesnešu sastāva valsts tiesnešu korpuss ir veidojies pēc samērā stingriem kritērijiem, ar rūpīgu tiesneša amata pretendenta profesionālās sagatavotības un morālo īpašību vērtēšanu pirms Saeimas lēmuma.
 Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I. |
Ziņas par šķīrējtiesu darba kvalitāti Latvijā veidojas no informācijas drumslām, kas konfidencialitātes noteikumu apstākļos šur un tur izspraucas atklātībā. Tas, ka atsauksmes pārsvarā ir negatīvas attiecībā uz atsevišķām šķīrējtiesām, kā arī atsevišķiem spriedumiem, dod pamatu pieņēmumam, ka šķīrējtiesās likumība strīdu izšķiršanā cieš biežāk nekā valsts tiesu sistēmā. Tajā gan arī netrūkst negatīvu piemēru, kurus augstākas tiesu instances cenšas labot. Atšķirībā no šķīrējtiesnešu sastāva valsts tiesnešu korpuss ir veidojies pēc samērā stingriem kritērijiem, ar rūpīgu tiesneša amata pretendenta profesionālās sagatavotības un morālo īpašību vērtēšanu pirms Saeimas lēmuma.
Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes
0