ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Foto: no personiskā arhīva

Raksta autors nepretendē uz vispusīgu nomas līguma uzteikšanas nosacījumu un seku apskatu, bet centīsies rast risinājumu praksē aktuālām problēmām. Nomas līgumos parasti tiek atrunāta līguma izbeigšana ar uzteikumu. Ņemot vērā to, ka Civillikuma normas par nomu galvenokārt regulē līguma izbeigšanu prasības celšanas kārtībā, piemērojot likumu uzteikuma gadījumos, var rasties virkne neskaidru jautājumu. Uz daļu no tiem šajā rakstā ir sniegtas atbildes.

I. Uzteikuma tiesiskā daba

Nomas līguma “uzteikums ir vienpusējs gribas izteikums, ar kuru kāda no pusēm paziņo par tiesiskās attiecības izbeigšanu nekavējoties vai beidzoties uzteikuma termiņam, turklāt nav nozīmes, vai otra puse tam piekrīt vai ne. Uzteikums atzīstams par tiesisko attiecību izbeidzošu vienpusēju tiesisku darījumu.”¹ No šīs definīcijas izriet, ka līguma izbeigšanai ar uzteikumu nav nepieciešama otras puses piekrišana un ka iebildumu celšana pret uzteikumu neaptur tā darbību. Uzteikums ir tā dēvēto pārveidošanās tiesību (vācu valodā – Gestaltungsrecht) veids. Šīs pārveidošanās tiesības nepiešķir līdzējam tiesības prasīt no otras puses kādas darbības veikšanu (tātad tās nav atzīstamas par saistību tiesībām CL 1401. panta izpratnē), bet šo tiesību īstenošana nodibina, groza vai izbeidz tiesiskās attiecības bez otras puses piekrišanas.

II. Uzteikuma spēkā esības nosacījumi

1. Paziņošana

Civillikums klusē par uzteikuma spēkā esības nosacījumiem. Vienīgi CL 2173. pants paredz, ka pusei, kas ir tiesīga atkāpties no līguma, laikus jāpaziņo par savu nodomu otrai pusei. Uzteikums tāpat kā ikviens gribas izteikums kļūst saistošs ar tā paziņošanas brīdi. Civillikums lieto vārdu “paziņot” dažādos pantos ar atšķirīgu saturu. Tā CL 1537. pantā (...paziņo priekšlikuma piedāvātājam par tā pieņemšanu, kaut arī priekšlikuma piedāvātājs vēl nebūtu paziņojumu saņēmis.) ar paziņošanu tiek domāta gribas izteikšana vien, kaut arī adresāts vēl nebūtu to saņēmis, kas var izpausties vēstules ar piedāvājuma pieņemšanu iemešanā pastkastē. Savukārt CL 1804. pantā (...nav tam pienācīgā kārtā par cesiju paziņojis.) ar paziņošanu tiek saprasta adresāta informēšana par gribas izpausmi, t.i., iepazīšanās ar paziņojuma saturu vai vismaz tā saņemšana, piemēram, savā pastkastē. Ņemot vērā šādu nevienveidīgu vārda “paziņot” lietošanu Civillikumā, rodas jautājums, kādu jēgu šim vārdam likumdevējs gribēja piešķirt 2173. pantā? Tā kā ar šo normu likumdevējs gribēja aizsargāt pusi, pret kuru ir vērsts uzteikums (paziņošanas moments tiek noteikts kā atskaites punkts lietas nodošanai vajadzīga laika aprēķinam), domājams, ka paziņošana šeit prasa paziņojuma saņemšanu.
Taču vai var atzīt par pienācīgu līguma uzteikumu prasības noraksta par izlikšanu no telpām saņemšanu no tiesas? Saskaņā ar Bukovska komentāriem šāda prasība nevar aizvietot speciālu iznomātāja paziņojumu.² Turpretim vācu tiesībās ar prasības pieteikuma par izlikšanu saņemšanu nomnieks tiek atzīts par informētu par līguma uzteikumu.³ Kurš no šiem diviem variantiem būtu atzīstams par pareizu? CL 2173. panta nosacījums, ka vienai pusei jāpaziņo par uzteikumu otrai, tiek izpildīts arī prasības celšanas gadījumā, jo nav svarīgi, kurš tieši piegādā uzteikumu – pastnieks, iznomātāja paziņa vai kāda cita persona. Iepriekšminētais pants prasa, lai uzteikums tiktu paziņots otrai pusei pēc uzteicēja iniciatīvas, t.i., viņa vārdā vai uzdevumā.
Tiesa, nosūtot prasības pieteikumu atbildētājam, rīkojas nevis prasītāja uzdevumā, bet izpilda ar Civilprocesa likumu uzlikto pienākumu, šeit izšķirošs apstāklis ir tas, ka prasītājs, pievienojot prasības pieteikumam norakstus atbilstoši atbildētāju skaitam, zina par noraksta nogādāšanu atbildētājam un akceptē to.