Beidzot pieņemts Kriminālprocesa likums
Beidzot pieņemts Kriminālprocesa likums
Pagājušās nedēļas plenārsēdē,
21.aprīlī, Saeima pieņēma vairāk nekā desmit gadus tapušo Kriminālprocesa likumu
(KPL). Likums stāsies spēkā jau šā gada 1.oktobrī un nomainīs no padomju laikiem
mantoto, 1961.gadā pieņemto Kriminālprocesa kodeksu (KPK), kurā, gaidot KPL
pieņemšanu, jau bija veikti nozīmīgi grozījumi.
Neskatoties uz ilgstošajām ekspertu un tiesību aizsardzības iestāžu darbinieku diskusijām, kas notika vēl pirms projekta nodošanas Saeimai (tai skaitā “Jurista Vārda” lappusēs), gan otrajam, gan trešajam lasījumam bija iesniegts milzīgs skaits piekšlikumu. Lai izskatītu 1243 uz trešo lasījumu iesniegtos priekšlikumus, Saeimas atbildīgajai komisijai bija nepieciešams vesels gads.
Jāatzīmē arī, ka ilgajā likuma tapšanas gaitā tika izstrādāti pat divi likuma projekti.
Pirmā varianta izstrādi vadīja zvērināta advokāte Vija Jākobsone, savukārt otro projektu, kurš tad arī kļuva par pamatu pieņemtajam likumam, kopš 2001.gada sākuma Satversmes tiesas tiesneša Gunāra Kūtra (tolaik – Tieslietu ministrijas valsts sekretāra) vadībā gatavoja darba grupa, kurā piedalījās Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks Pāvels Gruziņš, Augstākās tiesas tiesnese Veronika Krūmiņa (tolaik – Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese), ONKAB priekšnieka vietniece Līga Cīrule, Ģenerālprokuratūras metodikas nodaļas prokurore Sandra Kerno, bijušais ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš, kā arī zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš.
Neskatoties uz ilgstošajām ekspertu un tiesību aizsardzības iestāžu darbinieku diskusijām, kas notika vēl pirms projekta nodošanas Saeimai (tai skaitā “Jurista Vārda” lappusēs), gan otrajam, gan trešajam lasījumam bija iesniegts milzīgs skaits piekšlikumu. Lai izskatītu 1243 uz trešo lasījumu iesniegtos priekšlikumus, Saeimas atbildīgajai komisijai bija nepieciešams vesels gads.
Jāatzīmē arī, ka ilgajā likuma tapšanas gaitā tika izstrādāti pat divi likuma projekti.
Pirmā varianta izstrādi vadīja zvērināta advokāte Vija Jākobsone, savukārt otro projektu, kurš tad arī kļuva par pamatu pieņemtajam likumam, kopš 2001.gada sākuma Satversmes tiesas tiesneša Gunāra Kūtra (tolaik – Tieslietu ministrijas valsts sekretāra) vadībā gatavoja darba grupa, kurā piedalījās Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks Pāvels Gruziņš, Augstākās tiesas tiesnese Veronika Krūmiņa (tolaik – Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese), ONKAB priekšnieka vietniece Līga Cīrule, Ģenerālprokuratūras metodikas nodaļas prokurore Sandra Kerno, bijušais ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš, kā arī zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš.
Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes
0