Jebkurai tiesneša kļūdai ir divējāds vērtējums. Puse, kurai kļūda nāk par labu, to uztver miermīlīgāk. Otra puse - parasti daudz emocionālāk un apelē pēc savas taisnības citviet. Ar to beidzas līdzība tiesāšanai sporta laukumā un tiesas spriešanai. To pašu spēli vairs nevar izspēlēt atkārtoti pareiza tiesneša vadībā. Tā jau būs cita spēle. To pašu strīdu gan var un - šaubu gadījumā vajag - izšķirt atkārtoti. Kaut vai tikai tāpēc, lai pārliecinātos, vai tiesāšana bijusi pareiza.
Runa Latvijas tiesnešu konferencē 2005. gada 13. maijā Rīgā
 Foto: Arnis Blumbergs, “LV” |
Solvita Āboltiņa, Latvijas Republikas tieslietu ministre
Pie visa vainīgi tiesneši – šī frāze daudziem bija uz mēles, bet, paldies Dievam, tas nebija par šeit zālē sēdošajiem, bet nesen domājot par hokeja tiesnešiem.
Jebkurai tiesneša kļūdai ir divējāds vērtējums.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes