ŽURNĀLS Juridiskā literatūra

2.turpinājums - Ja ne pašu rokām izpostīt, tad to rokām, kuri no nabagiem, par nabagiem „lielu” naudu, šos, it kā no debesīm nokritušos, namus nopirka. Nu, tieši tā, kā līdzīgu šādu juristu rakstītu likumu dotas iespējas dēļ dažādi perepeļicini un actiņi sapirkās Rīgas lidostas skrejceļus un kuģu piestātnes.

Vēl Jums der pajautāt šiem likumu rakstītājiem, kādēļ, atstājot novārtā kreditoru (noguldītāju) intereses, dzīvojamie nami tika atdoti bez parādu (aizņēmumu) apgrūtinājuma.

Un Jums, cienījamie tiesneši, der pajautāt šiem „juristiem” - kādēļ viņu rakstītos likumos tika noteikts, ka mantinieku tiesības mantot namu, pārbaudīja ne tiesa vai notārs, kā tas paredzēts Latvijas Republikas (un arī toreiz spēkā esošā LPSR) Civillikumā un Civilprocesa likumā, bet pārbaudīja ārpus tiesu sistēmai dibināmas „komisijas”, kā padomju „troikas”

Bet tā, ka atbilde ir liels „noslēpums”, diez vai, bez speciālas Saeimas komisijas vai Prokuratūras palīdzības, tas tiks ātri atklāts.

No visa teiktā izriet kāds juridisks paradokss - ja kāds pašreiz veiksmīgs advokāts (iespējams arī A. Grūtupa kungs) gribēs, tad viegli vien pierādīs, ka „troikas” kādam trofimova kungam piešķirtais „īpašums” nav šī trofimova kunga īpašums!

Bet piezīme par „īres griestiem” - mūsu Latvijā, jaunajā ES valstī, nav tā, kā citur Eiropā, kur īres lielumu regulē ? dzīvokļu brīvs tirgus

turpinājums Pajautājiet, kas viņam padomju karaspēka klātbūtnē, tad, kad mēs praktiski vēl bijām okupēti, lika tik ļoti steidzīgi rūpēties tieši par nekustamiem īpašumiem - par namiem. Paprasiet, kādēļ piepeši nodeva tūkstošiem namu ar simtiem tūkstošiem īrnieku, personām, kam nebija ne līdzekļu, ne mākas šos īres namus apsaimniekot.

Tikai jautājot nesajauciet divas lietas - būt nama īpašniekam, un būt spējīgam īrnieku pilnu, laika zoba grauztu, namu valdīt un uzturēt.

Tāpat der pajautāt vai šī steiga nebija potenciālo nekustamo īpašumu uzpircēju uzmudināta, kuriem šādi „mantinieki”, kuriem nebija ne līdzekļu, ne mākas šos īres namus apsaimniekot, bija, un vēl joprojām ir, īsta medusmaize?!

Arī tas, ka dzīvokļu jautājums ? 15 gadus pēc Latvijas Republikas neatkarības de facto atjaunošanas ir katastrofāls, ir šo „likumu rakstītāju” nopelns. Ja citi likumi atļāva izlaupīt kolhozus un rūpnīcas, tad cienījamo juristu rakstītie denacionalizācijas un īres likumi nevis novērsa padomju netaisnības, bet ar to pašu padomju (atceramies ? Augstāka padomes, ne Saeimas pieņemti likumi) palīdzību ļāva materiāli un mācēšanā nesagatavotiem „jauniem īres namu īpašniekiem” ? iznīcināt (Rīgā) pusi nodzīvojamā fonda (pārbūvējot dzīvokļus par birojiem, veikaliem viesnīcām, jeb vienkārši ļaujot tiem sabrukt). Ja ne pašu rokām izpostīt, tad to rokām, kuri no nabagiem, par nabagiem „lielu”

„Šajā grāmatā tiesību zinātņu doktors, Augstākās tiesas senators (tagad Augstākās tiesas priekšsēdētāja palīgs) Rolands Krauze komentējis likumu "Par dzīvojamo telpu īri"”

.....

„Grāmatas autors prognozē šī jautājuma risinājuma variantus tuvākā nākotnē, kad acīmredzot būs jāatsakās no likuma regulējuma, kas ierobežo namīpašniekus noteikt īres maksas pēc tirgus likumiem.”



Ja ticam augstākminētiem Latvijas Republikas Augstākās tiesas senatora Ojāra Druksa-Jaunzemja kunga raksta citātiem, par Augstākās tiesas priekšsēdētāja palīga, Rolands Krauzes kunga, grāmatu, tad jājautā, par kuras valsts īres likumu šajā grāmatā tiek komentēts? Latvijas Republikas Austākās tiesas tiesnešiem un senatoriem nu gan bija jāzina, ka Latvijas Republikā dzīvokļu īres lielumu vēl ilgi neregulēs „tirgus likumi”, jo Latvijā, pēc valsts neatkarības de facto atgūšanas, nav šī „dzīvokļu brīvā tirgus” nsacījumu ? piedāvājums pārsniedz pieprasījumu!

Kas attiecas uz namīpašniekiem un to „tiesībām”, Augstākās tiesas senatoram un tiesnesim jāprasa atbildi kolēģim - juristam, advokātam Andrim Grūtupam, kurš, piepalīdzot citam kolēģim - Jānim Lagzdiņam, 1991.gada 6.jūnijā iesniedza Augstākai padomei (ievērojiet ? nesagaidījis Satversmē noteiktā kārtībā ievēlētu Saeimu) likumprojektu par namīpašumu denacionalizāciju. Pajautājiet, kas viņam padomju karaspēka klātbūtnē, tad, kad mēs praktis