ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

16. Maijs 2006 /Nr.19 (422)

Vai padomju centrālisms Latvijā joprojām dzīvs
7 komentāri

Vai padomju centrālisms Latvijā joprojām dzīvs

Valsts pārvalde un pašvaldības Latvijā

 

Prof. Dr.iur. Ziedonis Rags, Latvijas Zinātnieku savienības loceklis

 

05.JPG (11923 bytes)
Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

Raksta nosaukums liekas visai retorisks, taču ne bez pamata. Par to, vai padomju centrālisma idejas uzvar, vēl varētu strīdēties, bet par to, ka tās dzīvo, vairs šaubu nav. Pēc Latvijas valstiskās atjaunošanas vēl varēja saprast to, ka bijušajiem komunistiskās partijas un komjaunatnes funkcionāriem, kaut arī viņu lielākā daļa bija pieņēmuši atjaunoto neatkarīgo Latvijas valsti, simpātiskāka likās sociālistiskās valsts pārvaldes sistēma un ne par ko negribējās pieļaut to, ka Latvijā tiešām tiek atjaunota demokrātiska valsts pārvalde, kāda tā tika izveidota valsts pastāvēšanas pirmajā piecpadsmitgadē. Latvija bija izdzīvojusi arī tā saukto autoritārisma periodu no 1934. līdz 1940.gadam, un līdz ar to bija plašas iespējas vispusīgi izvērtēt savas valsts pārvaldīšanas vairāk nekā divdesmit gadu pieredzi. Protams, pirmskara Latvijas valsts pārvaldes un pašvaldību organizācijas un darbības materiāli nebija paņemami kā gatavs ēdiens no paplātes, taču tie bija iegūstami pa kripatiņai no dažādiem arhīviem un personām.

Tomēr atjaunotās Latvijas “tautas kalpi”– Saeimas deputāti– noraidīja vairāku deputātu priekšlikumus izpētīt un ar uzlabojumiem atjaunot Latvijas vietējās pārvaldes (pašvaldību) likumdošanu, tāpat kā tika atjaunota 1922.gada Latvijas Republikas Satversme. Vairākuma pārstāvji noraidīja šos priekšlikumus ar demagoģiskām atrunām, ka Latvijā pa aizgājušajiem piecdesmit gadiem daudz kas esot izmainījies un ka vajagot izdomāt jaunus likumus.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
0
komentāri (7)
7 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
vauva
19. Maijs 2006 / 21:58
0
ATBILDĒT
tad jau varbut Jaunzemja kungs var sagatavot vel vienu pretrakstu Jurista varda? butu interesanti palasit :)
jurists
17. Maijs 2006 / 13:32
0
ATBILDĒT
Nepiekrītu Z.Raga paustajam viedoklim. Izlasot šo rakstu, liekas, ka viņš runā par to pašu, ko Jaunzeme, tikai no cita aspekta. Ir viegli pārmest, bet pašam grūti pamatot un argumentēt. Piemēram, paša Raga grāmata un tās saturs arī ir tendenciozs, neapskatot citus viedokļus un pārstāstot likumu.

Pašvaldības funkcionāli ietilpst valsts pārvaldē - valsts nosaka pašvaldību funkcijas, reizēm arī minimālās prasības, kas ir jāizpilda, īstenojot noteiktās funkcijas, tiešā valsts pārvalde pārrauga pašvaldību darbību un prettiesiskas rīcības gadījumā var rīkoties likumā noteiktajā kārtībā. Jā, organizatoriski pašvaldības ir autonomas un bauda zināmu neatkarību no valsts. Tas arī ir loģiski, jo mūsu pašvaldības ir dažādas, viņu teritorija, materiālie un cilvēkresursi atšķiras, tāpēc neprātīgi būtu noteikt visām pašvaldībām vienādas prasības, kā organizēt noteikto funkciju un uzdevumu izpildi.

Tātad, funkcijas un uzdevumus nosaka likums (ko izdod Saeima kā valsts orgāns, tātad funkcijas un uzdevumus nosaka valsts, valsts arī zināmā mērā kontrolē pašvaldības), bet to, kā veidojas pašvaldības institūciju sastāvs, nosaka iedzīvotāji, bet par pašvaldības darba organizāciju - viņu ievēlētie pārstāvji.

Domāju, ka Rags lieki skalda matus, uzbrūk cita jurista viedokli, aizskarot viņu (Jaunzemi) personiski, nevis argumentējos un diskusijā pārliecinot par savu viedokli.

Žēl, ka tiesību zinātņu doktors tā vēršas pret savu kolēģi.
Anonīms lietotājs
17. Maijs 2006 / 12:42
0
ATBILDĒT
Velreiz parlasiju autora kritizeto Kristines Jaunzemes rakstu. Tur pasvaldibu vieta valsts (kopeja) parvaldes sistema ir precizi aprakstita, raksts sapratigi izskaidro pastavoso likumdosanu. Profesora pretraksts, diemzel, nesatur praktiski nekadu juridisku argumentaciju, kas apstiprinatu vina viedokla; lidz ar to tas uzskatams tikai par apstiprinajumu Kristines Jaunzemes raksta pamatotajam viedoklim, ka pasvaldibas veido vienu nu valsts (plasaka nozime) parvaldes atzariem (blakus valsts tiesajai parvaldei).
Kristine Jaunzeme
16. Maijs 2006 / 15:39
0
ATBILDĒT
Paldies lasitajiem par komentariem. Zel, ka profesoram nav pamatotu argumentu, tad vismaz varetu diskutet. Tagad gan vairak izskatas pec tuksas apsaukasanas un skaliem lozungiem bez satura. Tiesam zel, ka PROFESORS ta var atlauties, tadejadi pretendejot uz vienigo pareizo viedokli!
Anonīms lietotājs
16. Maijs 2006 / 09:59
0
ATBILDĒT
Pjotr, opurtūnistus pieminēt aizmirsi!!
Pjotrs Ivanovičs
16. Maijs 2006 / 09:25
0
ATBILDĒT
Nez kāpēc tikai vecās paaudzes korifejiem patīk apsūdzēt citus padomju varas atjaunošanas mēģinājumos. Laikam jau suns zina, ko ēdis. Jaunības dienās droši vien lādējās par buržuāzisko objektīvismu un militāristiski fašistisko revanšismu.

Anonīms lietotājs
16. Maijs 2006 / 09:21
0
ATBILDĒT
Liekas, ka profesors Rags pēc kārtēja "ķēriena" uzrakstījis šo rakstu. Rakstā nav neviena zinātniskā pamatojuma tam, ka K.Jaunzemes rakstītais ir aplāms. Un vispār Ragam derētu pastrādāt ar pašvaldībām un apskatīties, ko šie "demokrātiskie" veidojumi dara
visi numura raksti
Leonards Pāvils
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesneši ievēlē pašpārvaldes institūcijas
12.maijā notika gadskārtējā Latvijas Tiesnešu konference. Ziņojumu konferencē sniedza Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns. Viņš runāja gan par svarīgāko, kas tiesu sistēmā noticis laikposmā starp divām ...
Dina Gailīte
Skaidrojumi. Viedokļi
Advokāti kritizē valsts likmes
Sapulces darba kārtības galveno daļu veidoja advokātu kolēģijas izpild­orgāna- Zvērinātu advokātu padomes- atskaite par darbu aizvadītajā pārskata periodā un budžeta izpildi, taču debatēs tika skarti dažādi jautājumi, lielāko ...
Ieva Bērziņa
Akadēmiskā dzīve
Studentes - pirmajā sešiniekā
Valda Eilande
Skaidrojumi. Viedokļi
Kriminālprocesa likums: jauninājumi tiesvedībā
Jaunais Kriminālprocesa likums (KPL) ir ieviesis vairākus jauninājumus ne tikai pirmstiesas procesā, bet arī tiesvedībā: gan vispārīgajos noteikumos, kas attiecas uz visām tiesvedības stadijām, gan arī tādus, kas attiecas uz kādu ...
Ārija Vitte
Skaidrojumi. Viedokļi
Laulības līgumi: skaits un dinamika
AUTORU KATALOGS